par Sanjago ceļu   
03:47pm 22/04/2016
 
music: Talking Heads - Wild, Wild Life
šodien atradu, ko rakstīju par Santjago ceļu, kad par to uzzināju - 2009. gada jūnijā (ortogrāfija saglabāta):

Road of san James

Sant Jago ceļš ir drausmīgi interesanta kultūras un biznesa parādība. Tā garums esot 800km un to iet vai nu kājām, vai uz divriteņa (populārākais veids), vai jāšus zirgā. To var iet no sākuma vai no vidus (~400km) vai arī pēdējos 100km. Ceļš iet no vienas baznīcas/apstāšanās vietas, līdz nākamai, kur speciālā pasē tiek ielikts konkrētās vietas zīmogs. Mērķis ir sakrāt visus zīmogus un nonākt Santjago de Compostella. Kājām viss ceļš aizņemot ap mēnesi.
Uz šīs taciņas mēs atradāmies ap 10 minūtēm un mums garām pagāja/pabrauca 6 vai 7 cilvēki, tā ka intensivitāte ir aptuveni skaidra. Tajā ciemā, kur mēs bijām, ir ap 2000 iedzīvotājiem un pāri 50 krogiem. Rādītājs, manuprāt, gana daiļrunīgs. Uz piligrimiem normāli piepelnās. Viņiem gan ir piemērota vesela atlaižu sistēma, bet tik un tā.
Mēs 5 km no šī ceļa iesim jūlijā. Pilar nav īpašā sajūsmā par šo domu, teica, ka karstums viņu nogalinās.
 
     Post
 
par to, kā es izdomāju komunismu   
03:08pm 20/04/2016
 
music: Tchaikovsky - Swan Lake (The Kirov Ballet)
Kad man bija kādi desmit gadi, mēs ar brāli gājām pakaļ māsai uz bērnudārzu un es viņam stāstīju par paša izdomātu valsti, taču stāstīju kā par reālu, un es gari un plaši skaidroju, ka tur nevienam nemaksā par darbu, bet visi strādā tāpēc, ka grib, nevis tāpēc, ka vajag, un naudu katrs var iet un paņemt cik vajag - ir māja, kur stāv lādes pilnas ar naudu un kad vajag naudu, vienkārši jāaiziet un jāpaņem... es neatceros, kāds bija mans pamatojums, kāpēc ir vajadzīga nauda, bet veikalos arī tāpat vien varēja ņemt visu, ko gribas tāpat vien... es biju daudz izdomājis šo sabiedriski politisko iekārtu ar sīkām detaļām, kuras nu jau neatceros...

Pagāja kaut kādi gadi un es sāku runāt pa to, ka lai cilvēki būtu paklausīgi, viņiem ir jābūt līdzīgiem - jo līdzīgāki cilvēki, jo vieglāk ar viņiem tikt galā... Tolaik es laikam vairāk domāju par ārējo izskatu, bet gribētos domāt, ka ne tikai, bet jā...
 
     Read 2 - Post
 
par Dāniju un dāņiem un ceļojuma piezīmes...    
11:36pm 11/04/2016
  mans ceļojumu blogs pamazām aizvirzās projām no cibas uz mājaslapu un tam nav absolūti nekādu iemeslu, tur lasītāju un apmeklētāju ir pat mazāk, kā šeit.. varbūt arī tas ir labi, šeit var nosist laiku un palasīt grafomāna murgus par un ap Dāniju - http://deinitio.com/kopenhagena-17-20-03-2016/  
     Post
 
par hipsteru mīlestību   
05:27pm 10/04/2016
 
music: Therion - Sitra Ahra
dabā pastāv hipsteru porno?
 
     Post
 
par smēķēšanu   
01:50pm 08/04/2016
 
music: Therion - Sitra Ahra
a cilvēki, kuri pīpē, nebučojas?
 
     Read 2 - Post
 
par nesamaitātajām asociācijām   
05:41pm 02/04/2016
  ēdot izliektu banānu konfekti vecmamma nokomentēja, ka tā izskatās, kā rauga pankūkas lāsīte, kura notecējusi uz pannas cepas blakus pankūkai... fantastiski, mūsdienās šādas asociācijas, manuprāt, reti var sanākt dzirēt... šie cilvēki, kuri ir dzimuši vēl pirms otrā pasaules kara, dzīvojuši laikos, kad pat radio laukos nebija un ne katrā mājā bija elektrība, un nonākuši līdz mūsu laikiem, kad nav iespējams paskaidrot, ne tikai ko es īsti studēju - kam, pie velna, ir vajadzīga psiholoģija? - kāpēc kādam par ko tādu vispār būtu jādomā? programmēšana? datori? e-komercija? ko? par ko tu strādā un kāpēc tev nav laika sarakt dārzu, ja tāpat visu dienu sēdi pie tā datora? strādā?  
     Post
 
par pūtējiem   
09:47pm 01/04/2016
  šodien nepaveicās gadīties Rēzeknes pūtēju orķestra koncertā... tas bija fantastiski slikti, profesionālais orķestris, kas spēlē garām notīm un pašvaldība viņiem maksā algas par to, lai viņi vispār būtu... pēc instrumentu sastāva izskatās pēc džeza bigbenda, spēlē kaut kādu neiedomājamu popmūziku (nu labi, viens Glena Millera aranžējums bija, bet aranžējums katastrofāls) un dara to slikti... es vispār maz jēgas redzu pūtēju orķestriem, viņi tak tikai maršēšanai der - militāri audzinošā funkcija, ja pilsētā notiek viens gājiens gadā, priekš kam turēt šādu orķestri? un karot arī it kā ne ar vienu pagaidām nekarojam...

kaut gan lielāku sašutumu drīzāk izraisīja nevis domes apmaksātais profesionālais orķestris, bet gan tas, ka zālē nebija nevienas brīvas vietas un valdīja vispārēja sajūsma un ovācijas.. protams, publika manāmi atšķīrās no normālās akadēmisko koncertu publikas un bija sajūta, ka viss novads ir sabraucis un pilsētniekus tik pat kā neredzēja, bet nu tik un tā... tak klausieties Raimondu Paulu, kāpēc jāmaksā 10€ par biļeti un jāklausās šīs šausmas...

vispār nesaprotu, kāpēc to šeit rakstu... vienkārši sašutums :D
 
     Read 2 - Post
 
par muzikālajām emocijām    
08:14pm 26/03/2016
 
music: Борис Гребенщиков и Сергей Курехин - Вот Сверчок,Вот Стручок
pagājušajā piektdienā sanāca būt Dānijas nacionālajā operā uz Figaro kāzām... šeit svarīgi ir tas, ka man nepatīk Mocarts... vēl vairāk - man izteikti nepatīk Mocarts, ir precīzi viens skaņarbs, kas man patīk, bet ļoti - tas ir Rekviēms, kurš man patīk ļoti ļoti... bet operas viņam, manuprāt, ir drausmīgas... tātad jāatzīst, ka es uzreiz biju pret un ne pārāk alku iet uz to, taču kamōn, opera Dānijā gan jau ļoti forši... nu lūk, nebija forši... pirmo cēlienu es nogulēju un no otrā aizbēgu... izrāde bija ļoti modernizēta, gana perversa un tēlojums bija vulgārs pēc principa - nesaprotat itāļu valodu, jūs lūzeri, vismaz paņirdziet par to, kā mēs te ākstamies uz skatuves...

un aizvakar vakarā bijām Gorā uz Mocarta rekviēmu, izpildīja LNSO un Radio koris... sākumā man likās, ka viss būs slikti, diriģents novāca pulti un es neticu diriģentiem, kas visu partitūru perfekti zina no galvas... Introitus sākās ar smagu feilu, timpānists spēlēja kaut ko vienu, orķestris citu, nesaslēdzās... bet timpānists arī turpmāk regulāri spēlēja garām, un hipsteris no kora nevarēja tikt galā ar trīsstūri - viņš nekādi nevēlējās skanēt... bet orķestris vairāk nefeiloja (nū, kontrabasists neredzēja notis un ik pa laikam līda kaimiņa notīs un pāris reizes aprāva, bet citādi viss bija labi... nu, koris šļupstēja, sevišķi Confutatis un vispār sapratu, ka mūsu dziedātājiem ir ļoti grūti dziedāt latīniski un ļoti smagi iet ar burtu 'S'..

man ļoti patika solisti (Jānis Kurševs, Ieva Parša, Jolanta Strikaite-Lapiņa un Rihards Millers, pirmais bija pavisam fantastisks) un mani sākumā samulsināja, kad pamanīju asaras Kurševa un Paršas acīs, bet pēc piecpadsmit minūtēm asaras jau pilnā gaitā arī pa maniem bārdainajiem vaigiem skrēja... ļoti aizkustinoši, iedomājos, ka Mocartam ir izdevies radīt universālu skaņdarbu un centos iztēloties, kādam būtu jābūt cilvēkam, lai to nevarētu saprast.. viennozīmīgi gada laikā aizkustinošākais un labākais muzikālais piedzīvojums...

un jā... beigās izrādījās, ka tas, ko es redzēju, kā raudāšanu, Regita nokomentēja "jā, nu mūziķiem laikam tas profesionālais, viņi bez tēlošanas nevar iztikt" un Ivars pateica, ka viņam vispār nepatika... un es paliku visai puzzled, kāpēc ciniskajam man asaras skrēja un sirds sāpēja, bet pārējiem likās "pē"?

jā, pirms Rekviēma skanēja Andreja Selicka "Šiupuļdzīsme Jēzum", par kuru sākumā likās, ka būtu forši, ja šo daļu varētu izlaist un atnākt tikai uz rekviēmu, bet skaņdarbs izrādījās pārsteidzoši kvalitatīvs un saturīgs un man ļoti patika... gaidīju, ka būs gairlaicīga formāla reliģiska padziedāšana, bet izrādījās ļoti ļoti labi... izrādās, ka pagājušajā gadā esot saņēmis Gada jaundarba balvu...
 
     Read 2 - Post
 
par Labo   
08:25pm 22/03/2016
  Kopenhāgenā nacionālajā mākslas galerijā vienā no zālēm novietots monitors, kur apmeklētājam tiek lūgts izvēlēties, kurš ir labs cilvēks, varianti ir doti trīs - zaglis, kurš zog, lai pabarotu nabadzīgos; cilvēks, kurš slēpj bēgļus un karavīrs, kurš nogalina miera vārdā... Regita man pajautāja, kā man šķiet, ko cilvēki atbild un es praktiski nedomājot iebakstīju pēdējā... un izrādījās, ka man ir taisnība - vairumam cilvēku (47%) šķita, ka tas, kurš nogalina cilvēkus ir labāks par to, kurš zog, lai pabarotu vai to, kurš slēpj bēgļus... vissliktākais pēc muzeja apmeklētāju domām bija tas, kurš slēpa bēgļus... tā lūk veidojas mūsu liberālie uzskati... un skumjākais ir tas, ka izlase bija milzīga un rezultāti ticami...  
     Read 5 - Post
 
par naudas pirkšanu   
12:45pm 22/03/2016
 
music: Divine Comedy - Charmed Life
valsts ieņēmumu dienests cīnās pret to, lai iedzīvotāji un juridiskas personas nepirktu naudu no ēnu ekonomikas pārstāvjiem, bet gan no viņiem...
 
     Post
 
par zirgiem karā   
12:25pm 13/03/2016
 
music: Philippe Jaroussky - Stabat Mater
es ne pārāk bieži spēlēju datorspēles, bet gadās, kad lai atpūstos no apkārtējās realitātes uz kādu mēnesi ir jāaiziet tai citā pasaulē... tad nu lūk, viena no lietām, kas izraisa manu pat ne mulsumu, bet sašutumu ir tas, ka mūsdienu filmās es neesmu redzējis, ka cīņas laikā nogalinātu zirgus... un man tas liekas galīgi absurdi... kājnieks, sevišķi viegli bruņots (bet ja viņš ir kājnieks, gan jau, ka viņš ir viegli bruņots) ir diezgan bezpalīdzīgs pret zirgā sēdošu bruņinieku, kādreiz kaut kur lasīju, ka bruņinieki bija kā kaujas mašīnas un viegli tika galā ar kājnieku pulkiem, kas pat 20 reizes pārsniedza to skaitu.. ja ar loku vai arbaletu vēl var cerēt trāpīt sejas aizsega šķirbā vai caursist bruņas kādā vājāk aizsargātā vietā, tad tuvcīņā ir zināms bezcers, kamēr tu tur centies ar šķēpu viņu aizsniegt, tevi jau sen ir notriecis zirgs un esi saņēmis šķēpu vēderā vai zobena cirtienu.... tad nu lūk, es nespēju iztēloties, kā var karot pret jātniekiem nenogalinot zirgus - zirgs ir ļoti liels mērķis un pat ja zirgam ir bruņas, tas tāpat ir visai ievainojams, un kā jebkurš dzīvnieks, baidās no sāpēm... tēmēt pa zirgu ir labi un pareizi un tas ir loģiskākais veids, kā izvest no ierindas bruņās kalto kavalēristu... zirgam ir pamatīga masa - no 400 - 500kg vieglajiem zirgiem, līdz pat tonnai smagajiem... inerces moments šādai masai ir milzīgs, dažreiz pietiek panākt, ka zirgs paklūp, lai sedlos sēdošais būtu padarīts nekaitīgs... un bija gan jau iemesls, kāpēc visos laikos visās kultūrās vienmēr kavalērijai bija vismaz viens, bet normāli - 4 rezerves zirgi...

kaut gan jā, domāju, ka Holivudai ir divi iemesli - cilvēka smadzenes izšķaidītas pa sienu ir normāli un pat vecuma cenzs nav jāliek, bet ja kaķītim spranda tiek lauzta... nē, to pat iztēloties nevar, nav tādu filmu, šķiet... tātad - 1) cilvēkiem žēl lopiņu; 2) dzīvnieku tiesību aktīvisti nomētās ar akmeņiem un kakām un iestāsies dziļš bankrots; 3) kā to nofilmēt? pat ar mūsdienu datorgrafikas palīdzību daudz maz ticamu viduslaiku kaujas ainu uzņemt ir samērā piņķerīga padarīšana... kaut gan es tā miglaini atceros kaut kādas padomju laiku filmas, kuras redzēju maziņš būdams, kur karā krita zirgi...
 
     Read 4 - Post
 
par ēšanu   
05:55pm 07/03/2016
 
music: Tindersticks - If She's Torn
es nekad neesmu priecājies par veikalu apmeklējumiem un pārtiku normāli pērku vienreiz mēnesī, bet uzreiz uz 50 - 80€, lai divreiz nestaigāt... bet jāatzīst, ka arī gatavošana beidzot sāk noriebties un dzīvojot vienam arvien biežāk pieķeru, ka pāris dienas pēc kārtas neesmu ēdis neko, izņemot sviestmaizes... un kad beidzas maize, tad būtu loģiski pāriet uz saldēto pārtiku (kad viņa ir iepirkta, tā kā šoreiz apzinājos risku, apzināti vairākus mēnešus nepērku), bet man ir slinkums gatavot tik un tā, tāpēc iet lietā māsas atvestie ķīniešu makaronu krājumi un visāda cita draza, ko mājās var atrast... vienam pašam dzīvojot gatavošana ir nonsenss, ko es atļaujos tikai svētdienās... un ēst laukā dzīvojot mājās es neprotu... Regitas nebūs vēl trīs mēnešus, es definetlī dzīz vien pāriešu uz saldētajām picām un lazanjām un roltoniem.. nu varbūt vēl pelmeņi.. un tas ir tas, no kā es centos baigi sargāties... ehh... bet nu nopietni - zaudēt pusstundu no savas dienas ik dienas, lai pagatavotu sev vienam kaut ko ēdamu - manuprāt pilnīgs absurds un nonsenss...
 
     Read 9 - Post
 
par apsēstību ar nāvi   
09:11am 04/03/2016
 
music: Gotan Project - La Gloria
gadu tūkstošiem cilvēki ir bijuši apsēsti ar nāvi... un ja tā padomā, var jau būt, ka viņiem arī bija sava daļa taisnības, vairums no viņiem ir miruši...
 
     Read 1 - Post
 
par pirātismu   
06:10pm 01/03/2016
  vēl mana mūža laikā pienāks diena, kad aktieru aģenti sūdzēs tiesā kinokompānijas, kuras bez viņu piekrišanas uzņems filmas ar pazīstamajiem aktieriem... protams, bez pašu aktieru tiešas piedalīšanās...  
     Post
 
par Eiropas austrumiem   
07:39pm 23/02/2016
 
music: Tindersticks - The Bullring
šis ir feisbukā, bet ja nu no šeit mani lasošajiem 3 cilvēkiem vismaz viens nelasa manu Feisbuku, bet ir potenciāls dalībnieks, pārpostoju:

Nākamā gada pavasarī ir doma aizlaisties ar auto paceļot pa Eiropas Austrumiem un Dienvidaustrumiem, aptuvenais maršruts ir Latvija - Lietuva - Polija - Ukraina - Moldova - Rumānija - Bulgārija - Grieķija - Maķedonija - Albānija - Kosova - Serbija - Bosnija Hercogovina - Horvātija - Slovēnija - Ungārija - Slovākija - Polija - Lietuva - Latvija
Es šeit par to rakstu ne tāpēc, lai palielīties, kāds es esmu psihopāts, bet lai aicinātu līdzbraucējus. Pagaidām vairāk vai mazāk droši ar mani ir Regita un Santa, vajadzīgi vēl vismaz divi miesās, bet galvenais - garā stipri līdzbraucēji, vēlams, lai vismaz viens būtu fanātisks šoferis, jo pats es pie stūres braucu tikai tad, ja nav izvēles, man vairāk patīk stūrmaņa vieta un tur es labprāt arī paliktu. Runājot par auto - nu man it kā ir, bet kondicionieris jālabo un benzīna patēriņš liels, bet toties vietas daudz...
Brauciens varētu būt divas līdz trīs nedēļas garš, kopējais attālums ap 8 000km, atpūtīsimies kapā - nepārtraukts skrējiens - iebraucam, apskatāmies un projām - dzīves baudītājiem un nesteidzīgajiem būs ļoti grūti, ja vispār iespējami, nakšņojam visdrīzāk Airbnb dzīvokļos, kur nebūs pieejami, kur sanāks, par naudām - kopīga banka, visi izdevumi, atskaitot privātos (suvenīri, delikateses, u.c.) dalās uz galviņām, paredzams, ka kopējās izmaksas varētu būt 40-50€ uz cilvēku, bet tas ir ar lielu rezervi, esmu pārliecināts, ka būs mazāk - līdz 40€. Jābūt gataviem piedzīvojumiem, bulgāru valodas zināšana nav obligāta, stresa noturībai jābūt fantastiskai, ja ir kaut kādas diētas (piedod, Santa), alerģijas (jūsu padevīgais :P), slimības vai citas nelaimes - jāspēj parūpēties pašam par sevi - ja pa ceļam nav veģetārā restorāna, līkumu netaisām...
Vēl viena lieta, kas ir jāņem vērā - ar mani braukt ir smagi, jo es esmu ļoti demokrātisks sīkumos (ejam pa labi vai pa kreisi), bet globālos jautājumos lēmumus pieņemu es, es arī uzņemos atbildību. Tāpēc, ja ir gribēšana un spars un motivācija, bet švaki ar spēju darboties komandā un piekāpties, varbūt citreiz...
Tātad - divi cilvēki vismaz viens no kuriem ir gatavs braukt pa apdzīvotām vietām ar dzīvu satiksmi, kalnu serpentīniem, bezceļiem un ar idiotu pasažiera sēdeklī, kurš visu laiku nepareizi saka priekšā, kur jābrauc. Ja gadījumā šiem cilvēkiem ir pieejams buss - lieliski - jo vairāk cilvēku, jo lētāks brauciens, tad varam paņemt arī vairāk...
 
     Read 8 - Post
 
par kopīpeistu   
04:50pm 19/02/2016
 
music: Maria Callas - Casta diva
Vakar no rīta dušā kā parasti mācās virsū automātiskās domas, šoreiz nonācu līdz tam, ka radītājs iespējams steidzās un ļoti daudz izmantoja kopīpeistu. Nu tā neiedziļinoties un ļoti rupji:
1) kvarki, kvanti, atomi, molekulas - kamōn, konstruktors;
2) gēni - ir gēnu komplekts, no kuriem sataisīti visi, augi, dzīvnieki, dažādās kompozīcijās uzvedas un izpaužas atšķirīgi tāpat kā elektroni un neitroni elementos, taču atkal konstruktors;
3) dzīvnieku anatomija - ņemam vienu un taisām no viņa kopīpeistus kaut ko pieliekot, kaut ko noņemot, bet būtībā jau visi ļoti līdzīgi.

Un par evolūcijas teoriju vēl padomājās - ņemam kaut kādu celakantu vai kaut ko līdzīgu - zivi, kura izaudzē kājas un izkāpj uz sauszemes... bet tie paši celakanti nedzīvo kaut kur purvos, kur viņi savas attīstībā esošās kājeles varētu izmantot - viņi dzīvo ellē ratā tādā dziļumā, kur mēs joprojām ne pārāk labprāt lienam - tad jau sanāk otrādi - zīdītāju kājas anatomija viņiem ir tāpēc, ka viņi no sauszemes salīda dzīvot ūdenī... vai arī vienkārši dabīgajai atlasei ir fantastiskas prognostiskās spējas un tad dabīgā atlase miljoniem gadu pamazām zivtiņu pārveido, lai vienā brīdī varētu vienkārši izlīst no ūdens un tapt par... nu nezinu, kaut vai par cilvēku tapt...

Vajag amerikāņu kreacionistiem pamest šito ideju, uz pārējo argumentu fona, ko viņi lieto, šis pat visai loģiski varētu izskatīties :)
 
     Read 4 - Post
 
par имя, отчество   
09:36am 16/02/2016
  lieta, kas mani bērnībā visvairāk kaitināja krievu valodā, ar kuru es negribēju samierināties un pat sastrīdējos ar krievu valodas skolotāju aizstāvot savu taisnību, bija pieklājīgajā uzrunā izmantojot salikumu no vārda un tēva vārda... pirmkārt, man likās nepareizi, ka tēvs ir tik svarīga figūra, ka no tās nekur neaizbēgt, otrkārt - kāpēc man jāzina, kā sauc pilnīgi sveša cilvēka tēvu? un treškārt - es pat vārdus cilvēkiem ļoti vāji atceros, bet te vēl jāatceras tēva vārds... brr, pilnīga vēsturiskā un sociālā netaisnība un absurds...

nu ko, es izaugu, bet šajā jautājumā domas tā arī nemainījās un krievu literatūru arī lasu sakostiem zobiem vietās, kur parādās vārds/tēva vārds, sevišķi, kad tie ir kādi eksotiski vārdi/tēvavārdi, kas pilnīgi aprauj lasīšanas ritmu, liek klibot un nedod iespēju normāli atcerēties varoņu vārdus...
 
     Read 6 - Post
 
par bailēm palaist garām   
07:24pm 12/02/2016
 
music: Аквариум - Дядюшка Томпсон
pēdējā laikā ir pārāk daudz darba un fotogrāfija ir pilnībā pamesta novārtā un tas mani ļoti satrauc... sāku analizēt, kāpēc vienmēr, kad kādu laiku nebildēju jūtu šo pilnīgi panisko satraukumu, secinājums, pie kura nonācu mani pašu nedaudz pārsteidza - es vienkārši baidos palaist garām.. man neder perspektīva bildēt pēc pusgada vai gada, ja es to nedaru šobrīd, tam vairāk nav nozīmes, es visu palaižu garām... un sajūta patiešām ir visai paniska...
 
     Post
 
par aktiem fotogrāfijā   
07:11pm 12/02/2016
 
music: Аквариум - Трачу свое время
kad man prasa, kas man patīk fotogrāfijā, vienmēr atbildu, ka gan bildēt, gan skatīties tikai un vienīgi akti... bet tā īsti nav patiesība, paanalizējot, kas man patīk un ko daru pats, tomēr izrādās, ka akts ir visai sekundārs... mani interesē portrets.. ja internetos blakus būs divi tambneili - labs psiholoģiskais portrets un labs akts, es atvēršu portretu... un arī pats, kad bildēju, es vairāk koncentrējos uz portretu - jā, es bieži diezgan uzstājīgi vēlos, lai modele būtu kaila, bet arī tad es vairāk bildēju portretu.. kad modele ir kaila, tas pats portrets izskatās daudz citādāk, kaut arī bildē varbūt nevar redzēt, ka meitenei virsū nekā nav, bet skatiens, sejas izteiksme, emocijas ir ļoti atšķirīgas, portrets sanāk it kā intīmāks... interesantāks.. un ja modele nevar izģērbties, gandrīz visos gadījumos viņa nevarēs arī pilnībā atklāties...

arī skatoties svešus aktus interesantākie ir tie, kuri ir labi portreti, savukārt visādi profesionālie akti trakoti garlaiko, es ļoti reti esmu redzējis labu portretu ar profesionālu modeli - profesionāla modele vienmēr ir modele, nevis persona... jā, man dažreiz sagādā zināmu prieku redzēt profesionālos ne-mākslas aktus, bet tas nav tik daudz estētiski kulturālais baudījums, vairāk normāla vīrieša interese par skaistu sievietes ķermeņa atainojumu..

vispār jau ir fotogrāfi, kuri specializējas uz slavenībām un kam sanāk smukas lietas, taču tas ir milzīgs darbs, lai kaut ko tādu dabūtu un man pat bail iedomāties to bilžu skaitu, kas tiek izbrāķēts..
 
     Post
 
par rutīnu...    
06:47pm 30/01/2016
  interesanti, ka vēl pirms nedēļas es biju Dublinā, un Regitu es pēdējo reizi redzēju vispār Lisabonā... un tagad jau viss šķiet palicis kaut kur tālā pagātnē... rutīna... darbs...  
     Post