dziesmās un folklorā vispār vienmēr ir bijusi ielikta sevišķa enerģētika... mūs kopš bērnības mācīja nīst savu folkloru (skola ar obligāto tautasdziesmu mācīšanos, etc), bet ja iziet ārpus noteiktiem stereotipiem, var sajust īpatnēju tautas spēku... es to pirmoreiz izbaudīju kādā no dievturu pasākumiem, kad klausoties vienkāršas tautasdziesmas dziedāšanu gandrīz zaudēju samaņu (nepārspīlēju), no enerģijas, kas nāca laukā...