Re:
man ir bail, kad cilvēki runā par nāvi... jo liekas, ka viņi to uztver tikai apstrakti... pārlieku apstrakti. Tik dīvaini, ka cilvēks bija un pēkšņi viņa nav... kaut nekā dabiskāka uz šīs pasaules nav - kā dzimšanas un miršanas rituāls. Es nezinu, kādai nāves izpausmei ticu es, bet es noteikti neticu, ka cilvēka domas, sapņi, enerģija (gan iznīcinošā, gan mīlošā) pazūd... puf un nav...

Dievs ir jāmeklē sevī (laikam jaunākā egoistu paaudzes reliģija) un noteikti ir kaut kas, ko šajā pasaulē mīli... es, piem, savu kaķi... bet tas varbūt jebkāds nieks.