lilai ([info]lilai) rakstīja,
kaa jau paredzeeju iegrimu nelielaa ,bet patiikamaa nostalgjijaa...un veelreiz un veelreiz noklausoties dazhas dziesmas gribas uzraapties uz jumta un pagaudot pret to sasodiito meenesi.

Я звал друга, но никто
Не слышал голос мой,
Я рванул сквозь стены,
Но никто не бросился за мной.
Там внизу горел асфальт
От сбитых с неба звезд.
Мне хотелось ветра
Чтобы бил наотмашь и насквозь.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?