jebkura cilvēka ģenētiskais mantojums nosaka tikai šī cilvēka personības robežas. daudz svarīgāka ir vide kurā cilveks aug un attīstas. un šo attīstību tieši ģenētika ierobežo vai otrādi - veicina. tā ka daudz lielāka nozīme ir zināmam vēsturiskam piemēram un apkārtējai kultūrai. runājot par vēlmi pakļauties, jeb tādu kā verdziskuma tieksmi, tad latviešos šī iezīme manā skatījumā ir visai minimāla, jo tomēr mūsu mazā tautiņa ir spējusi izveidot pati savu dzīvotspējīgu valsti pēc cik tur tiem gadu simtu faktiskas verdzības, nepārvēršoties par degradētiem barbariem. lielāka šī verdziskuma iezīme drīzāk ir pašos krievos, kā piemēru minot Krievijas valsts vēsturi un tagadējo situāciju, kuru diez vai vajag komentēt, kad krievu tauta izrāvusies no mongoļu, monarhijas, padomju un kā tur vēl verdzības, atkal tiecas atpakaļ pie kāda Lielvadoņa. tipiski barbari...
par to sajaukšanos... pirmā nakts. visai apšaubu ka Latvijā šāds "institūts" daudz ir pastāvējis, a Latvijas tiesību vēsturē, mēs ne par to vien runājām... un ja arī pastāvējis, tad muižnieku un latviešu zemnieku skaita attiecība diez vai radītu izteiktu sajaukšanos. a tatārus vispār nesaprotu kādā sakarā šeit pieminēt? pirmie mongoloīdi Latvijā parādījās vispār tikai 1940. gadā, kad pie mums atnāca ciemoties barbari no austrumiem. tā ka tavi šķibacainie vien būs šajos 60 gados radušies, ja vien vispār viņiem ir jelkādas mongoloīdas saknes. arī daudziem ziemeļniekiem un šauras acis gadās arī bez visādu tatāru palīzības.
un vispār nav ko Rēzekni minēt ka tādu piemēru visai Latvijai. Latgale vispār ir tāda kā nacionāla izgāztuve, kur latgaliešiem, šķiet, vispār ir minimāla saikne ar latviešiem.