Tu tās vērtīgās stundas ziedoji labprātīgi. Es arī esmu strādājusi par brīvu, izpalīdzot cilvēkiem vai tāpat vien augstāka mērķa labā, bet es to varu atļauties tikai tāpēc, ka ir citi, kas man par darbu maksā.

Starp citu, runājot par to auditoriju, kam grāmata vispirms jāapčamda virtuāli. Vai šim nolūkam neder internetā ievietoti fragmenti? Šobrīd tā parasti ir viena nodaļa; ja izdevniecība ievietotu virtuālajā telpā, piemēram, trīs nodaļas, vai ar to nepietiktu, lai uztvertu grāmatas stilu un apmēram saprastu, vai gribas to pirkt?