Šis ir ļoti sarežģīts temats, bet es mēģināšu kaut kā izteikt savas domas (sen jau gribas to izdarīt, tad nu izmantošu izdevību). Autortiesības sarežģī dzīvi un dažreiz nonāk līdz absurdam (AKKAs aktivitātes ir vienkārši drausmīgas), bet es labi atceros to brīdi, kad atklāju, ka internetā tiek vairumā un nesankcionēti tirgoti mani darbi. Tobrīd sajūta bija tāda, it kā man būtu iespļauts sejā. Un iemesls nebija kaut kāda īpašuma sajūta vai nenovīdība, ka cilvēks uz mana rēķina iedzīvojas, bet gan pavisam cits. Viņš nekā nebija piedalījies šī darba tapšanā. Tobrīd es sapratu autortiesību jēgu.

Tālāk. Elektroniskā bibliotēka ir ļoti jauks projekts, bet. Tas nav vērsts tikai uz cilvēkiem, kuri nevar samaksāt. Cik noprotu, sākumā tas tika pozicionēts kā bibliotēka redzes invalīdiem (tas laikam bija pamatojums, ar kuru viņi cerēja izvairīties no autortiesību pārmetumiem). Kaut kur pa ceļam liela daļa to grāmatu kļuva pieejama visiem. Tātad arī cilvēkiem, kuri varētu atļauties grāmatu nopirkt, bet to nedarīs, jo tā taču ir pieejama par brīvu. Un tas vairs nav labi. Jo par alkatīgajiem grāmatu izdevējiem var daudz ko teikt, bet, ja naudas nebūs, viņi nevarēs izdot grāmatas. Tieši tik vienkārši.

(Fjū, beidzot izdevās nogrūst šito neizteikto viedokli no saviem pleciem :D)