sēdēt pieturā uz soliņa. skatīties, kā vējš dzenā pērnās lapas, atkritumus un smiltis, kādu brīdi sēdēt ar acīm ciet.
sēdēt mežā uz akmens. skatīties, kā mirguļo ūdens, kā šūpojas koki, kā dzelteni tauriņi lido šurpu turpu un satiekas, apmet viens otram loku un lido tālāk (es vēlētos, lai arī tā varētu - apmest loku un lidot tālāk, nevis riņķot ap otru līdz savam un otra izmisumam), klausīties, kā čivina putni, burbuļo ūdens un čīkst koki.
caur pilsētu pārvietoties lēni, aplūkojot virsmas.
un pieskarties.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}