iekrītu pusmiegā, nepārtraukti iemiegu un uztrūkstos. atveru acis. kāds aiz durvīm kliedz. man aiz muguras konduktores klusītēm sačukstas - mums ir aizliegts iet palīgā, bet redzi, ka neviens cits jau arī neiet palīgā. sēžu vagonā pa vidu un sākumā neko nesaprotu. pie kliedzošajām durvīm trīs čaļi - viens aizmidzis, otram austiņas, trešais spaida telefonu un uzcītīgi ignorē kliedzienus. ieraugu, ka esam ķemeros, un viss skaidrs, ceļos un eju, un tur bezkājis sēž uz pakāpieniem, cenšas kaut kādā neiespējamā veidā izdabūt pa durvīm ratiņkrēslu, bet durvis ir par šauru viņam un ratiņkrēslam. paņemu to aiz (slapjiem) rokturiem, bet tas ir kā turēt ļoti smagu kasti tikai aiz vienas maliņas, un tas sasveras, no sēžamās daļas izkrīt viss smirdošais saturs, var dzirdēt, kā ripo nauda (un gan jau ripo zem vilciena). kaut kā, balstot pret kāju, nodabūju to lejā. uz perona mētājas nokritušie spilveni, saņurcītas avīzes, maks, kapeikas, taukaini papīra maisiņi ar saspiestām bulciņām. pa to laiku atskrējusi konduktore ar snaudošo čali, abi no augšas noskatās. paceļu spilvenu, sajūtu mitrumu un saožu čuras, uzmetu uz ratiņkrēsla, mēģinu vēl ko celt, bet nezinu, kad prom brauks vilciens, un galvā visu laiku grozās erika ādamsona sāsta fragmenti par vīrieti pulētos apavos un svaigi tīrītā uzvalkā, kurš bezpalīdzīgi noskatās uz sūdu bedrē slīkstošu bērnu. manas rokas sniedzas un reizē attālinās no izkritušajām, piečurātajām lietām. bezkājis iesēžas ratiņkrēslā, konduktore mani sauc un ielecu vilcienā. skatījos uz savām čurām klātajām plaukstām un nesapratu - kāpēc viņš nevienam nelūdza palīdzību, bet tikai kliedza? kāpēc konduktores nevienam nelūdza palīdzību? kāpēc šāda veida situācijām nav izdomāts risinājums? un ja es nebūtu aizgājis palīgā?
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tev smirdīgs bezkājis, bet mūsciemā veca sieviete paslīdēja,nogāzās un stundu gulēja ziemas salâ bezsamaņā. Garām gāja skolnieki un smējās, re,kur piedzērusi vecene guļ. Ceļā uz slimnīcu viņa nomira. Tāda mums sabiedrība.
Cik labi, ka Tu palīdzēji. Daļēji droši vien nostrādā tā ideja, ka “cilvēku daudz, gan jau kāds cits iesaistīsies.” Daudziem cilvēkiem ir grūti paprasīt palīdzību, it īpaši vagonā, kur izvēle no Tevis minētajiem tēliem ir starp sievieti, starp gulētāju un starp diviem, kas cītīgi izliekas neredzam. Un es pieļauju, ka vēl grūtāk ir, ja saproti, ka esi apčurājies un, iespējams, ir ļoti kauns pašam par to.
Visvairāk mani kaitina tie malā stāvētāji, kuri pēc tam rāda uz citiem ar pirkstiem, kādi “visi vienaldzīgi cūkas un stāv malā”.
Ir labi apzināties, ka kaut kur Latvijā dzīvo tāds Tu, kas nestāv malā.
Visvairāk mani kaitina tie malā stāvētāji, kuri pēc tam rāda uz citiem ar pirkstiem, kādi “visi vienaldzīgi cūkas un stāv malā”.
Ir labi apzināties, ka kaut kur Latvijā dzīvo tāds Tu, kas nestāv malā.
|
Var nēsāt līdzi gumijas cimdus un / vai roku dezinfekcijas līdzekli.