lmr

Arhivētais

19. Marts 2017

08:19: aizeju uzvārīt kafiju, atnāku atpakaļ uz istabu - no manas gultas apakšas spīd lapas stūris, uz lapas stūra ar pildspalvu uzrakstīts "Jānim" un tālāk "Tumsības beigas nāk!". nesaprotu, kurā brīdī lapa tur parādījās, un kāpēc zem gultas? iztēlojos vecmāmiņu ātri, kamēr esmu virtuvē, ieslīdam istabā ar lapu, tad viņa izdzird tējkannas svilpes troksni, kas nozīmē, ka kafija tūliņ būs aplieta, un viņa nomet lapu un aizskrien prom. viņai ir ļoti raksturīgi atstāt visādus tādus svarīgos ziņojumus pa kluso, it kā tie tur nokristu no debesīm.

un uz šīs te datorrakstā uzdrukāta, citēju: "Svarīga informācija"
amerikā esot 73% no visiem ieročiem, amerikā esot 120 koncentrācijas nometnes un sagatavoti divi miljoni divvietīgu zārku, jo katrs piektais tikšot iznīcināts. ar 2013. (vecmāmiņa nosvītrojusi 3 un ar pildspalvu uzrakstījusi 7) gada 1. janvāri obama pieņēmis lēmumu iespiest čipus visiem valsts iedzīvotājiem 36 mēnešu laikā. čipus ražojot latvijā, ādažu poligonā.
aicinājums atteikties pieņemt čipu, jo tā pieņemšanas brīdī sātans tevī ieies un tās būšot beigas.
dolāra krahs, uguns jūra, sātans nesnauž, pravietojumi piepildās un vienīgā iespēja - izvēlēties ticēt tam kungam.
lapas otrā pusē lūgšana.

vienkārši gribas raudāt. viņa taču ir pilnīgi citā pasaulē un reizē tepat tukumā aiz sienas.
un kur viņa dabūjusi tādu lapu? tā ir datorrakstā un ar kļūdām, neviens no ģimenes viņai tādus sūdus lasīt nedotu, tad nu noteikti kāds viņai to ir iedevis baznīcā.
sagraut visu viņas pasauli mūža nogalē taču būtu vienkārši nežēlīgi.

Mūzika: vecmāmiņa šļūc
19:22: skatījos caur logu, kā vecmamma no baznīcas nāk uz mašīnu, un gandrīz apraudājos. viņa stāv brūnā beretītē, brūnā mētelī un brūnos svārkos, kājās viņai melni zābaki uz papēdīša, uz elkoņa uzkārta soma. viņa mūs ierauga, viņa groza ķermeņa augšpusi, lai it kā iešūpotos pagriezienam uz mūsu pusi. kā tāda laiva ar airu rokām, plaukstas saspringušas, it kā apņēmušas neredzamus ābolus, kausiņi, ar kuriem airēties pa gaisu, jo kājas viņai neklausa. viņa mēģina nākt, bet nevar. nevar paiet. viņa mīņājas un pasper dažus milimetrus, plaukstu kausiņus savieno sev priekšā, ņurca rokas kā tādu kabatas lakatiņu un lēnām, lēnām nāk, ik pa laikam apstājoties, it kā ceļgali viņai nelocītos. mamma paver viņai durvis, es no aizmugures pasniedzos, lai mašīnā ieceltu viņas somu, kurā redzu maizes klaipu un barankas. nopirkusi, kamēr mūs gaidījusi.
tagad gan apraudājos.

stulbais piņņātājs, varēji izkāpt, paņemt viņu opā un iecelt mašīnā.

20:15: kamēr braucu uz rīgu, spīdēja saule. visu ceļu skatījos, kā tā atspīd ūdeņainos grāvīšos blakus sliedēm. tā atspīd visos mitrajos ūdenī iekritušajos zaros un salmos, un dažkārt, ja grāvītis pietiekami plats, tā parādās kā gaismas lode, kurai apkārt mirguļo visi ūdenī sakritušie sūdiņi, saules atspīdums kā zirneklis dzirksteļu tīklā vidū. un tās atspīdums staipās un izplešas visvisādos virzienos, lielupes vilnīšos saule bija vienkārši zigzags, bet tālumā tā atmirdzēja mazu sauļu simtu mirgā. ļoti skaisti! visu ceļu caur logu var skatīties, kā ainavā šļūc saules atmirdzumi.

21:30: bet nu vispār es esmu priecīgs. tikko biju veikalā, un ārā ir tik kolosāla migla! tā vizualizē gaismas starus. kā vējš vizualizējas kokos, lidojošās lapās un atkritumos, tā gaismas stari vizualizējas miglā un lidojošos putekļos.

trešdienas rītā ar mammu un tēti lidosim uz londonu. es tur nekad neesmu bijis un arī par to esmu ļoti priecīgs un patīkami uztraukts, laikam visvairāk par hoknija izstādi tate britain un pjēro della frančeskas jēzus kristīšanas redzēšanu dzīvē, jo es mīlu pjēro della frančesku, un jēzus kristīšanas fonā arī mazliet attīstās mans rožu diplomdarbs - tas vīriņš, kurš izģērbjas. bet nu vispār tur ir tik daudz, ko apskatīt, ka trīs dienās noteikti redzēsim tikai mazu daļu no visa, ko gribētu. un negribas jau vecākiem spiest ar sevi lēni apskatīt mākslu, ja mammu interesē tikai van goga saulespuķes, bigbens un parki, bet par tēti vispār nezinu, man šķiet, ka viņu noteikti interesē daba, bet londonā tās taču ir maz, lai gan ir natural history museum, bet tas ir diezgan tālu un tajā ir slēgta tā zāle ar lielajiem dinozaura kauliem, kur laikam plāno ievietot vaļa kaulus. es gribētu redzēt abus. bet nu kaut kā apvienosim - kamēr skatīšos mākslu, tikmēr viņi divvientulībā gan jau ies uz kādu šerloka holmsa muzeju vai iedzers kādā bāriņā.

Powered by Sviesta Ciba