lmr

kādreiz es pēc grandiozākiem pāļiem sevi tāpat šaustīju. vājam mierinājumam varu teikt, ka tālāk tādas epizodes kļūst retākas (neizzūd gan pavisam), bet vairs nav spēka moraļņikiem.
ko teikt citiem? visticamāk, ka citiem ir diezgan vienalga. sliktākajā gadījumā ierēks par stulbu uzvešanos, bet neviens pret mūsu izdarībām štīmī nav tik nepielūdzami bargs kā mēs paši. jādzīvo vien nost tālāk un jāgaida, kad pienāks laiks, kurā šitos pārdzīvojumus pats sāk uztvert kā tādu anekdoti un pat tā tos pasniegt citiem kādā dzērājstāstu vakarā.
atvainojiet par tik garām pārdomām, dzērājtante zirka atcerējās šo to vēl pavisam nesenu un noskurinājās

(Reply to this) (Thread)

haha, paldies par mierinājumu. tā jau arī ir.

(Reply to this) (Parent)