lmr

es par lasītā teksta iztēlošanos, ne rakstot. piemēram, aprakstīts dzīvoklis, un es uzreiz iztēlojos savu dzīvokli, un tad, lasot tālāk, tas tiek aprakstīts vairāk un nemaz nevar būt mans dzīvoklis, tad iztēlē jābrucina nost sienas un jābūvē jaunas izlasītās istabas, un esmu divdesmit gadus krājis atmiņā sienu/grīdu/logu/mēbeļu/tekstūru/faktūru u.c. lietu katalogu, lai salīmētu kopā tādu, kāds tas ir uzrakstīts, bet tas ir tas, ko man izdarīt ir grūti, jo nevaru pietiekami distancēties. visu salīmēt ir viegli tikai pasakās un pilnīgi šizo grāmatās, nez, gaetāno krematosā, piemēram, jo tajās var ienirt kā sapnī, un sapnī jau viss šķiet īsts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ahā, pāpratu.

(Reply to this) (Parent)

Haha, lasīju Tavu ierakstu, māju ar galvu un domāju - tieši šitā arī ir, jo īpaši Gaetāno Krematosā.

/augsne

(Reply to this) (Parent)