lmr

21:51: braucu netīrs un smirdīgs pusastoņos uz centru pirkt gumijtārpus, jo maksimā nebija un man vajadzēja.
stockmanā nebija. neviens vairs neražo gumijtārpus. nopirku tualetes papīru un alu, gāju skatīties forumcinemās, jo tur lielāks candy king. tur arī nebija. gāju uz origo rimi, tur arī nebija. gāju uz pieturu, nokavējis trolejbusu un tramvaju, jo meitene pirms manis veikalā nebija uz maisiņa uzlipinājusi sveramo burkānu cenu un pārdevēja gāja viņai rādīt, kā tas izdarāms. gaidīju nākamo tramvaju, atkratījies uz centru tikai tualetes papīra un alus dēļ, reāli nožēojami.
tramvajā kratījos un domāju. ar netīriem nagiem kasīju kreveli no galvas ādas un sapratu, ka esmu tieši tik pretīgs, cik tik bieži esmu gribējis būt - netīrām, sen nemazgātām drēbem, eļļas pleķiem uz biksēm, smirdīgām zeķēm sēžu un ožu pēc sviedriem, ķeksējot no taukainajiem matiem ārā noplēsto kreveli, un uz sejas vēl svaigi spiesta pumpa un mazas ūsiņas, netīrītiem zobiem un taukainu degunu, un mana neīstās ādas soma mazliet smird pēc čurām. un tad es sajutos tik priecīgs. gribēju atraugāties, ja vien mācētu. sēdēju un urbināju degunu ar rādītājpirkstu, šņaucu puņķus saņurcītā, pārāk daudz reižu lietotā salvetē un jutos lieliski. iļģuciemā atvērās tramvaja durvis, un gaiss ārā smirdēja pēc bomžiem un alus. gāju uz mego skatīties gumijtārpus. uzpīpēju, pa ceļam nospļāvos, puse spļāviena tika uz jakas. ak, dzīve. perfekti. saliecu muguru kuprī, iegāju veikalā, tur arī nebija gumijtārpu, tāpēc nopirku kūpinātu kalmāru un smaidīgs aizgāju mājās.