Tik daudz prieka, ka skumji!
Man negribās, lai notiek tas, uz ko, kā izskatās, manas pasaulītes viena daļa virzās!
Man negribās cilvēkos izraisīt atkarību! Nia!

Būtu bijusi tik jauka nedēļas nogale - tik ierasta, ja ne visa tā, ko sastrādāju! Aizgājām, aizgājām uz "Hedoniju 55" ("sešu beigtu mušu kājas, meklē, kur ir mūža mājas, kur ir kalni, kur ir lejas (..)", bet šito gan jau lielākā daļa ir dzirdējusi). Biki Bonaparta, biki citu prieku, dažu smaidīgu seju pie draugiem vēlāk dzīvoklī. Protams, ka no rīta cītīgi cēlos, ka aizgāju uzrakstīt ieskaiti, bet pēcāk gan stāvēju uz Rīgas apvedceļa pie Piņķu pagrieziena un laidu uz Liepāju! Paldies Tev, Paul, (tas gadījumam, ja lasi) par visu! Es tik tiešām baisi labi papriecājos, jo īpaši par Tevi ar kruķi ap galdu lēkājam, gan ar kruķi biljardu spēlējam. Bet tagad publiski paziņoju "Kurzemes Vārda" gada lielāko lažu - raksta virsrakstā kļūda netika atrasta un izlabota, pat ejot caur vairāku cilvēku rokām, tādēļ virsraksts skan sekojoši, vismaz sākums - "Spoli pa solim (..)". Jauki, ne?
Agrs rīts putenī un došanās tālāk uz Jelgavu, kur tikai ap kādiem desmitiesm ierados un uzcēlu augšā cilvēku baru, kas mierīgi gulēja un smirdēja, šamie pat nezināja, ka viņiem strādā durvju zvans, tagad zina!
Šorīt beidzot ceļš līdz mājām, fiksa duša un darbs...
Notikumu jau bija daudz, darbību daudz, kaut vai tā vakarvakara ananāsu kompota ēšana no bļodiņas, kas palikta zem lampas, lai ananāsi sasniegtu istabas temperatūru, un dambretes spēlēšana (es dambreti nebiju spēlējusi kopš brīža, kad tēvs vēl pie mums dzīvoja, tb, kādus gadus pacmit).
Bet secinājums ir viens: vienā nedēļas nogalē var paspēt izdarīt daudz vairāk, nekā biju domājusi agrāk. Jā, attālumu ziņā, cilvēku ziņā, bet vai arī savā?

Lai jums f*** Sv. Valentīna diena - ienīstu šo masu psihozi, Ziemassvētkiem, Lieldienām, Jāņiem un tamlīdzīgiem svētkiem redzu vismaz pamatojumu kaut kādu! Tādēļ pēcpusdienā izvairieties no ļaužu bariem, pas Dies'!

...un došos paskraidīt, tad mājās... Varbūt uz Hedoniju arī vajadzētu aiziet, ja jau esmu aicināta. Bet tās mācības, tās mācības rīt... Kas būs tik drosmīgs pateikt, ka nav vainojams neviens?
Nedaudz glāstu, lai beiktu škrobīties par škrobi, kas man šodien gadījās, nedaudz šampja, kas stāv zem gultas, lai jautrība sit augstu vilni!

Lai priecātos nav pirmā vai pēdējā brīža - ir tikai mirklis!

Kā īstam mīlētājam pieklājas, veltu dziesmu savai iemīļotajai: h2o

</span>

The roof the roof the roof is on fire The roof the roof the roof is on fire The roof the roof the roof is on fire We don't need no water let the motherfucker burn Burn motherfucker burn Hello my name is Jimmy Pop and I'm a dumb white guy I'm not old or new but middle school fifth grade like junior high I don't know mofo if y'all peeps be buggin' givin' props to my ho 'cause she fly But I can take the heat 'cause I'm the other white meat known as Kid Funky Fried Yeah I'm hung like planet Pluto hard to see with the naked eye But if I crashed into Uranus I would stick it where the sun don't shine 'Cause I'm kind of like Han Solo always strokin' my own Wookiee I'm the root of all that's evil yeah but you can call me Cookie The roof the roof the roof is on fire The roof the roof the roof is on fire The roof the roof the roof is on fire We don't need no water let the motherfucker burn Burn motherfucker burn Yo yo this hardcore ghetto gangster image takes a lot of practice I'm not black like Barry White no I am white like Frank Black is So if man is five and the Devil is six than that must make me seven This honky's gone to heaven But if I go to hell well then I hope I burn well I'll spend my days with J.F.K., Marvin Gaye, Martha Raye, and Lawrence Welk And Kurt Cobain, Kojak, Mark Twain and Jimi Hendrix's poltergeist And Webster yeah Emmanuel Lewis 'cause he's the Anti-Christ The roof the roof the roof is on fire The roof the roof the roof is on fire The roof the roof the roof is on fire We don't need no water let the motherfucker burn Burn motherfucker burn Everybody here we go Ohh Ohh C'mon party people Ohh Ohh Throw your hands in the air Ohh Ohh C'mon party people Ohh Ohh Wave 'em like you don't care Ohh Ohh C'mon party people Ohh Ohh Everybody say ho Ohh Ohh C'mon party people Ohh Ohh Everybody here we go Ohh Ohh C'mon party people Ohh Ohh Throw your hands in the air Ohh Ohh C'mon party people Ohh Ohh Wave 'em like you don't care Ohh Ohh C'mon party people Ohh Ohh Everybody say ho Ohh Ohh C'mon party people Ohh Ohh Everybody here we go Ohh Ohh C'mon party people Ohh Ohh Throw your hands in the air Ohh Ohh C'mon party people Ohh Ohh Wave 'em like you don't care Ohh Ohh C'mon party people Ohh Ohh Everybody say ho Ohh Ohh C'mon party people Ohh Ohh Everybody here we go Ohh Ohh C'mon party people Ohh Ohh Throw your hands in the air Ohh Ohh C'mon party people Ohh Ohh Wave 'em like you don't care Ohh Ohh C'mon party people Ohh Ohh Everybody say ho

Vakar kaut ko atcerējos... Nezinu gan, kas mani iespaidoja, bet kopš tā laika esmu sviestaina!

Paskaidrojumu nav, tuvāka info te:

http://wecomeinpeace.free.fr/

;0)

1. Ieslēdz datoru un pārbiedētā balsī iesaucies, "AK DIEVS! Viņi ir mani
atraduši!"

2. Sāc nevaldāmi smieties un dari to 3 minūtes, tad apklusti un sāc
ziņkārīgi vērot tos, kuri uz tevi skatās.

3. Kaut ko drudžaini raksti, tad pārtrauc, sāc ar sātanisku izteiksmi
vērot kolēģi.

4. Atnāc uz darbu agrāk un saslēdz monitoru vadus pie nepareizajiem
datoriem.

5. Atnes uz darbu motorzāģi. Ja kāds jautā, priekš kam tev tas,
noslēpumaini atbildi: "Katram gadījumam..."

6. Pirms sāc strādāt, iededz sveces pentagramma formā ap savu darba
vietu.

7. Izdrukā Šekspīra kopotos rakstus un pēc divām dienām pacilāti paziņo,
ka tu to rindiņu tomēr atradi.

8. Sāc histēriski smieties, nobļaujies svinīgā tonī: "Jūs visi degsiet
elles ugunīs!"

9. Paņem uz darbu sauso ledu un imitē, ka tavs dators kūp.

10. Aizņemies no kāda kolēģa klaviatūru, vienkārši pienākot klāt, sakot
- "vai tu neiebildīsi, ja es uz mirklīti aizņemšos no tevis šo?" un
izraujot klaviatūras kontaktu no datora.

11. Izņem no diska lasītāja disku, paslēp to un pasauc sistēmas
administratoru. Sūdzies, ka tavs dators ir apēdis disku. Specefektam
nosmērē diska lasītāju ar kancelejas līmi un sašutušā balsī pārmet
datoram, ka tas vēl siekalojas.

12. Pēkšņi pagriezies pret savu kolēģi un skaļā balsī iesaucies: "Tu to
izdarīji?!" Izskaties sašutis. Paņem savas mantas un ej projām, pa ceļam
sašutušā balsī kaut ko purpinot.

13. Atnāc uz darbu ar iespraustu puķi matos. Nemitīgi smaidi, uzraksti
vienu teikumu, priecīgi iesmejies un saki: "Tas ir apbrīnojami!".
Noskūpsti ekrānu. Atkārto to pēc katra uzrakstīta teikuma. Kad tava
sajūsma sit visaugstāko vilni, apskauj blakus sēdošo kolēģi un izej no
biroja.

Lai jauka šī diena!

=0)

Cik labi, ka ir kāds, par ko rūpēties! Visjaukākais ir tas, ka man tas ir istabas augs! =0)

Iespējams, ka šis stāsts, izveicot visus iespējamos interneta līkločus no šī stāsta autora līdz manīm, ir paguvis apaugt ar dažādiem izpušķojumiem un papildinājumiem, bet pati fabula ir palikusi neskarta. Kādus gadus pāris atpakaļ, šis stāsts man ienācās no kaut kādas krievu puses. Neatceros īsti. Bet tas nav svarīgi. Svarīga ir cilvēciskā sāpe, kas ielikta šajā stāstā. Mans brīvs tulkojums un interpretācija.

Tātad. Ziema, decembra sākums. Pa vienu no Maskavas metro pazemes stacijām pārvietojas Saprāts, kura Nīcīgais ķermenis velkas pa pēdām kaut kur tālu aizmugurē. Nīcīgais ķermenis tiek reāli spārdīts no standarta PCP (phencyclidine) devas, ielietotas nazāli aptuveni pus stundu atpakaļ. Deva jau praktiski ir kļuvusi nesavietojama ar metro turniketu, Nīcīgo ķermeni un apkopēju tantuku, kas slinki šļūkā gar ieeju metro.

Mūsu varonis tuvojas eskalatoram un pie tā visa viņam kaut kur virs galvas mirgo sarkana lampiņa, kas nemanāmi atgādina, ka pilsonis dodas no punkta A uz punktu B, kur viņam ir jānogādā krietna deva tā paša PCP, kas tālredzīgi ir ievietots zem žaketes oderes.

Tanī pat laikā jauns seržants no “ment metroment podzemnij” sugas stāv un deldē savu posteni, vērojot un ar acīm izķerot Kaukāza nacionalitātes pārstāvjus garām slīdošajā pūļa masā. Vai nu dīvainā peldošā mūsu pilsoņa gaita vai melnās, PCP aizmiglotās, ačteles bija tās, kas lika mentam pamest savu iesildīto vietu un pietuvoties pilsonim ar nepārprotamu nolūku pārbaudīt pēdējā dokumentus. Kad pases vietā policists saņēma atbildi, kas attāli līdzinājās “pase nav elements, kas būtu savietojams ar pašreizējās eksistences netveramo brīdi”, seržants ņēma situācijas kontroli un narkokurjeru savās rokās un devās iecirkņa virzienā.

Nodaļā neviena nebija. Dežūrējošais operatīvais inspektors vai operatīvi dežūrējošais inspektors bija nolēmis doties uz vilcienu platformu, kur bija plāniņš nomierināt raudošu apzagtu tantuku un mēģināt pierunāt kādu garām slājošu studentu kļūt par pieaicināto liecinieku. Tātad, mūsu policists, rupji pārkāpjot reglamentu un bez lieciniekiem pārmeklējot mūsu psihonautu, atrod rūpīgi paslēpto Phenylcyclidine-kautkādsturskaitlis.

Sekojot tikko kā noskatītā policijas bojevikā redzētajam, kur drosmīgie amerikāņu policisti nomēģina konfiscēto heroīnu un mutē samērcēta pirksta, pie kam runājot “mmjāā, šitā ir vistīrākā manta, grams maksā ap simtu divdesmit, un tādā garā”, ments pārplēš PCP paketīti, kārtīgi nolaiza pirkstu un iemērcas baltajā kristāliskajā vielā. Izvilcis pirkstu, viņš nolaiza kādas 7-8 standarta PCP devas un saka kurjeram “Nu ko vecīt? Heroīnu no Lubjankas ved?”, tādējādi demonstrējot pilnīgu nezināšanu jautājumā kā apieties ar bebriem un tamlīdzīgiem psihonautiem.

Mūsu Nīcīgais ķermenis lēnām sāk atgūt šīs planētas dzīvības formām raksturīgās pazīmes, Saprāts palēnām sāk atgriezties Nīcīgajā ķermenī, par kuru pašlaik jau tiek sastādīts protokols. Seržants priecīgs, ka šim palaimējies noķert vēl pavisam siltu narkoni ar milzīgu heroīna partiju, un pavisam vēl gatavs būdams, narkonis nemaz neatcerēsies, bija tur kādi pieaicinātie liecinieki vai nebija.

Pilsonis sēž uz krēsliņa. Pamazām atgriežas. Ments raksta. Pēc piecpadsmit minūtēm pēkšņi...

...ments pēkšņi pārstāj rakstīt, pieceļas, apgāžot krēslu; iztiepj kaklu, acīs viņam var lasīt pēdējos izmisīgos jumta centienus ieķerties pamatnē un neaizlidot, tad saprāta dzirksts dziest, ments vēl pēdējiem spēkiem sakoncentrējas, izvelk dienesta ieroci, paceļ stobru gaisā, noraustās pēdējo reizi un sastingst. Viss. Seržants iegāja astrālā.

Dežurējošais operatīvais, pa to laiku ņemoties ar apzagto tantuku, tā arī nav atgriezies, mūsu pilsonis paņem protokolu, preci, pēdējo reizi uzmeta skatienu futūristiskajai statujai “Atšaudīties no eņģeļiem” un pazuda viņu jau sen gaidošajā eskalatora plūsmā.

Kas pēc tam notika ar seržantu – vēsture klusē. Es tikai sniegšu nelielu izziņu: saskaņā ar pētījumiem, pēc 7-8 PCP devām, jumts nostājas vietā ar iespējamību 20-30 procentu robežās, un arī tikai pēc dienām kādām piecām.

Мораль - не палите психонавтов, это чревато.

Tulkojums (c) Snow

No rīta pamosties, kad modinātājam jau n-tās reizes nospiesta "snauda". Satinies segā, jo istaba ir diezgan pavēsa un paslien degunu pretim logam. Tev acu skatam paveras pats jaukākais skats, kādu Dievs Tev šajā rītā varētu dāvāt! Uz pretējās mājas sienas laistās sārts saullēkts. Pār jumta malu pārkāries sniegs, lāstekas vizuļo. Pacel acis augstāk un ieraugi dzidri zilas debesis, kurās lido vientuļas kaijas. Tādā brīdī nekur nevēlies iet, jo saproti, ka šāds skats ir jābauda. Pēc kāda laika attopies un iestāsti sev, ka jādodas uz darbu, jāslienas augšā un jāiet seja noskalot vēsā ūdenī, lai arī Tevi pārņemtu šā rīta spirgtums. Galvenais nepiemirst, ka esi dzīvs, ka dzīvo sev un mirklim!

Kārtējo reizi varu apgalvot, ka dzīvi mīlu! Lai arī kādi kreņķi dzīvē gadās, dzīves mīlestība tomēr ir spēcīgāka par tiem visiem!

 =0)

Mani laimīgu dara aizraušanās ar dzīvošanu! Kā tas izpaužas? Lai tas paliek visiem redzamais noslēpums, ieskaties un tev tas tiks atklāts!

Stipra melnā tēja ar pienu, konfekte par godu kolēģes vakardienas vārdadienai, Metallica un Nothing Else Matters, kluss birojs, jo lielākā daļa jau ir aizgājusi baudīt savu, nevis mūsu kopējo dzīvi. Saldsērīgas skumjas. Kaut kur klīstoša laime un es bēgu un tiecos pēc tās... Fanātiska dzīves mīlestība, kura paslēpusies nelielā depresijā. Sapnis par labāku dzīvi - mierīgāku. Daži vakari ar sevi, daži ar līdzcilvēkiem, zīmējums uz baltas sienas, kas būtu cita dāvināts sapnis man. Melnie palagi un baltie sapņi. Saullēkts uz pretējās mājas sienas, garās ziemas ēnas, spalgais aukstums, biroja bezgais. Mazliet mīlestības istabas augam, mazliet sev. Glāze ūdens, kurā spoguļoties, un tad izdzert sevi, savu attēlu... Būt skaistam iekšā, bet to nevienam neparādīt. Mīlēt un nīst. Būt laimīgam un nelaimīgam. Priecāties un skumt. Smieties un raudāt. Klusēt un kliegt. Sapņot un būt tukšam. Būt gudram un muļķim. ... Jeb patiesībā - būt cilvēkam!

Piektdienas vakara lielais pārsteigums jeb vienkārši ilgu piepildījums (?) - 220 uz mana nama sliekšņa ar vīna pudeli... Ilgas sarunas līdz 3:00 naktī par jauko dzīvi un dzīvi vispār. Nedaudz laimes. Agrs rīts sestdien universitātē. Viena skrūve pēc otrās lekcijas universitātes kafejnīcā (neveiksmīgi iekritu - pamanīju kurasabiedru tusiņu). Lekciju beigas 19:30... Došanās pie vecmāmiņas uz Piņķiem. Brālēns ar viskiju, viņa draudzenes vārdadiena, tādēļ vēlāk arī vīns. Agra celšanās svētdienā un došanās uz Cēsīm, lai pamaisītu sniegu ar snowbleidiem. Pusdienas un mājas. 16:00, pagulēsim stundiņu. Pulkstens pēc 21:00. Pamostamies, piespiežam sevi izlīst no gultas, nomazgājam traukus, pamērcējamies vannā un 23:00 jau jauki šņākuļojam tālāk. No rīta aizguļamies, paniski nesamies uz darbu, guļam darbā. Darba ir nežēlīgi daudz, šķiet, ka pat pārāk. Uz stundiņu izskrienam pusdienās, ko patiesībā veltam nevis pusdienošanai, bet PC meklēšanai. Vai vakarā man pietiks spēka paskriet? Pamācīties noteikti nē...

Vismaz algu samaksājiet!

=0/

Nu, pārskats par hi-potekārajiem kredītiem ir nobeigts (no manas puses) jeb drīzāk būtu teikt, ka tas ir nobeidzis mani... Un tagad varu lēnām šūpoties uz māju pusi, lai sagatavotu prezentāciju rītdienas lekcijai tirgvedībā... Ienīdīšu šovakar tēzes, bet visu pārējo tik un tā nemainīgi mīlu!

Lai jauki visiem!

Es jūs visus "nežēlīgi" mīlu!

Smaidam!

=0)

Iedomājieties - dzīves mērķis atrast ideālo želejkonfekti un atrast ideālo tās apēšanas veidu...