Stipra melnā tēja ar pienu, konfekte par godu kolēģes vakardienas vārdadienai, Metallica un Nothing Else Matters, kluss birojs, jo lielākā daļa jau ir aizgājusi baudīt savu, nevis mūsu kopējo dzīvi. Saldsērīgas skumjas. Kaut kur klīstoša laime un es bēgu un tiecos pēc tās... Fanātiska dzīves mīlestība, kura paslēpusies nelielā depresijā. Sapnis par labāku dzīvi - mierīgāku. Daži vakari ar sevi, daži ar līdzcilvēkiem, zīmējums uz baltas sienas, kas būtu cita dāvināts sapnis man. Melnie palagi un baltie sapņi. Saullēkts uz pretējās mājas sienas, garās ziemas ēnas, spalgais aukstums, biroja bezgais. Mazliet mīlestības istabas augam, mazliet sev. Glāze ūdens, kurā spoguļoties, un tad izdzert sevi, savu attēlu... Būt skaistam iekšā, bet to nevienam neparādīt. Mīlēt un nīst. Būt laimīgam un nelaimīgam. Priecāties un skumt. Smieties un raudāt. Klusēt un kliegt. Sapņot un būt tukšam. Būt gudram un muļķim. ... Jeb patiesībā - būt cilvēkam!