ljipa:

...un došos paskraidīt, tad mājās... Varbūt uz Hedoniju arī vajadzētu aiziet, ja jau esmu aicināta. Bet tās mācības, tās mācības rīt... Kas būs tik drosmīgs pateikt, ka nav vainojams neviens?
Nedaudz glāstu, lai beiktu škrobīties par škrobi, kas man šodien gadījās, nedaudz šampja, kas stāv zem gultas, lai jautrība sit augstu vilni!

Lai priecātos nav pirmā vai pēdējā brīža - ir tikai mirklis!