Ot, kādi šorīt sviesti!:

http://www.kartes.lv/_bildes/vilcieni/
http://theonlyway.net/vilciens.jpg
http://wc.laacz.lv/vilc.jpg

People are people
So why should it be
You and I should get along so awfully

So we're different colours
And we're different creeds
And different people have different needs
It's obvious you hate me
Though I've done nothing wrong
I've never even met you so what could I have done

I can't understand
What makes a man
Hate another man
Help me understand

Help me understand

Now you're punching
And you're kicking
And you're shouting at me
I'm relying on your common decency
So far it hasn't surfaced
But I'm sure it exists
It just takes a while to travel
From your head to your fists

Kas es esmu, kas esi Tu?

Mīlu šo pasauli! Mīlu šīs pasaules dzīvās radībiņas! Dzīve ir tik F*** skaista!

=0)

Man kaut kad pagājušajā nedēļā uznāca dīvaina (?) doma. Ja nu ir tā, ka debesīs (Paradīzē) nonāk nevis tie, kas visu mūžu ir dzīvojuši lielum lielā svētulībā, bet tieši tie grēcīgie? Visi nonāk debesīs, elles nav. Bet vistuvāk Dievam nonāk grēcīgie. Zināms, ka Dievs mīl mūs visus bez izņēmuma, bez nosacījumiem (cik skaisti!), bet tie grēcīgie, tiem tā mīlestība visvairāk nepieciešama, tas nav kā grēku nožēlošana, bet gan kā iespēja sarunāties ar Dievu, lai rastu piedošanu pats sev.

Ārā tik brīnišķīgi puteņo! Man sirsniņā ir silti - dzeru mazliet tējas, esmu mazliet priecīga, mazliet laimīga, mazliet skumja, mazliet pagulējusi, mazliet... Dažiem cilvēkiem vajag tik maz, lai justos labi... Man ir tas maz! Man ir ļoti maz, bet man ar to pietiek, šķiet, ja man būtu vairāk, tad man jau būtu smagi. Pietiekamība lietās, pašpietiekamība sevī, esība no otras puses. Ko gan es vairāk varētu vēlēties kā nedaudz skumji laimīgas nedēļas nogales, nedaudz ilgu darba dienās, nedaudz noslēpumainības, nedaudz kautrības, nedaudz mīļu vārdu un siltu, kā šķiet, saprotošu azoti, kas neko neprasa vairāk kā ir, eksistē konkrētam brīdim un nedomā par steidzamo, nepieciešamo. Vienkārši būt! Eksistēt dotajam mirklim!

Ārā tik skaisti puteņo!

Man vakar kāds cilvēks pateica, ka es esot viņa prieka un pozitīvisma avots! Man tas tā uzlaboja garastāvokli!

Bet vispār jau Ilzīšu vārdadienas svinēšana bija izdevusies: balss no karaokes dziedāšanas vairs nav, poha no rīta arī bija mēmā, tik daudz draugu satikts, daudz kas sarunāts un aprunāts! Bet tik skaisti gulēt no rīta gultā un skatīties kā snieg, tad žiperīgi uz dabu skriet (ui! Atskaņas sanāca!)

Kopsavilkums:
viss, kas notiek ar mums, par mums un ap mums ir vienkārši pasakains, tikai jāmāk tas novērtīt un izbaudīt!

Tagad es esmu riktīgi dusmīga! Pasaka, ka neko un nekā! Es atcēlu savus plānus, lai saskaņotu tos ar cita cilvēka plāniem! Un rezultāts? ļoti atvainojos, bet... Man žēl... Nu, neko - pārkārtojam vakaru no jauna!

Es zinu, ka teicos šodien nebozties, bet situācija reiz ir tāda, ka vēlos saplānot vakaru, jo ļoooti daudz, ko vēlos padarīt, bet tikai tādēļ, ka viens cilvēks mani ignorē jau labu laiku, kaut arī vakar teica, ka vēlās mani šodien satikt, un es tagad nezinu cikos... Man nav ne mazākās jausmas, kā lai saplāno vakaru... Man jau spalva sāk celties gaisā... Jāmēģina aiziet uz pīpētavu un ar sevi par šo tēmu parunāties, jānomierinās...

Šis rīts ir vienkārši brīnišķīgs! Lai ir auksti, lai cilvēki božas, lai notiek kas notikdams, man šo rītu nekas nesabojās! Tā saulīte, kas ārā, tas prieks, kas mirdz dabā, piesnigušais Vērmaņdārzs! Viss ir tik skaists! Tā vien šķiet, ka esmu iemīlējusies! Iemīlējusies Pasaulē!

Šajā vēju pasaulē
Vienam otru jāmeklē
Jo tā ir jānotiek

Tie, kas meklē, atradīs
Ja ne šeit, tad debesīs
Jo tā ir jānotiek

Tikai never durvis ciet
Lai viņi te var garām iet
Un tā reiz ir jānotiek

Jo nekas nav negaidīts
Paies nakts un pienāks rīts
Jo tā ir jānotiek

Tā ir jānotiek
Vēl ir jāatmin
Kā ir jānotiek
To Dievs vien zin
Tā ir jānotiek
Gadi nāks un ies
Kā ir jānotiek
Tā notiksies

Neticiet, neviens nav lieks
Paies bēdas, pienāks prieks
Jo tā ir jānotiek

Tikai jāprot sagaidīt
Šodien nav, bet varbūt rīt
Jo tā ir jānotiek

Piedosim, kas jāpiedod
Atdosim, kas jāatdod
Jo tā ir jānotiek

Kamēr tev un man kas tiek
Debesīs ir Dievs, kas liek
Jo tā ir jānotiek

Tā ir jānotiek
Vēl ir jāatmin
Kā ir jānotiek
To Dievs vien zin
Tā ir jānotiek
Gadi nāks un ies
Kā ir jānotiek
Tā notiksies

Šajā vēju pasaulē
Vienam otru jāmeklē
Jo tā ir jānotiek

Kamēr vien mēs būsim mēs
Arī mūs kāds sameklēs
Jo tā ir jānotiek

Tā ir jānotiek
Vēl ir jāatmin
Kā ir jānotiek
To Dievs vien zin
Tā ir jānotiek
Gadi nāks un ies
Kā ir jānotiek
Tā notiksies

Tā ir jānotiek

Simbioze - dažādu sugu organismu kopdzīve. Tas ir kā starp vīrieti un sievieti. Tāda kā kopdzīve, kā līdzās pastāvēšana. Jā, zinu, ka sibioze ir dažādu sugu organismu kopdzīve, bet vai tad vīrietis un sieviete nav dažādas sugas?! Esmu pārliecināta, ka ir... Un arī vienas sugas ietvaros, jo mēs taču tiecamies būt tik dažādi, ka bieži savu sugas brāli nepazīsi...

Septiņi baudas likumi:

1. Baudīšanai vajadzīgs laiks.
2. Par baudu nedrīkst just vainas apziņu.
3. Baudu nevar gūt pavirši.
4. Ir jāzina, kas mums nāk par labu.
5. Ir jāievēro mērenība.
6. Bauda nāk ar pieredzi.
7. Lai gūtu baudu, jāizmanto katra iespēja.

Avots: Lutz, R. “Genuss und Geniessen”, 1983.

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=10162712

Laikam nav nozīmes, tas tikai rauj mūs uz priekšu, lai mēs neaizmirstu, ka jāiet!

Man nāk miegs... Es guļu darbā ar vaļā acīm, pie PC pielipusi... Nav spēka... Cilvēki ir dīvaini - lai pabaudītu ir gatavi ziedot svētās miega un miera stundas, kad sāk mākties virsū miegs, tad tikai par to ir spējīgi domāt, ka grūti, bet to prieku i neatceras... To laimīti...

Vēlviens punkts, kurā laboties!

;0)

Nu, kā lai pasaka... Nedēļas nogale izdevās (tā man šķiet un reizē nešķiet)! Sen nebiju tik ļoti visam ar roku atmetusi - neatbraucu pat vakar vakarā mājās no Jelgavas, tik' šorīt izskrēju cauri, lai pārģērbtos, fiksi nodušotots un viss... Cerams, ka par daudz nepieradīsim pie šādām atrakcijām. Neko jau no šīm atrakcijām daudz negaidam, tikai nedaudz emocionālas tuvības, pārējais ir attačments, bet par to jau arī es nesūdzos! Vienkārši ir labi! Smaidam! Un pasaule smaidīs mums!

=0)

Beidzot klāt ir nedēļas beigas, kas nozīmē, ka rīt nav jāiet uz darbu, ka rīt ir jāiet uz lekcijām... Es esmu nogurusi... Viss, ko vēlos, ir silta azote, kurā ieritināties, gribu, lai mani samīļo, lai neuzdot jautājumus, lai paklusē ar mani... Man to ļoti vajag... Man ir neizturami skumji, šovakar, pa ilgiem laikiem, es jūtos vientuļa... Man patīk izbaudīt vientulību, vakaros pēc smagas dienas, saritinoties gultiņā, bet šovakar es negribu būt viena. Man nezvajag draugu kompāniju (neapvainoties, lūdzu), man nevajag līdzjūtīgus vārdus, man vajag tikai tuvību, ko var sniegt kāds jauks cilvēks, lai var klusu iekšēji paraudāt aiz laimes... Skumji... Kā "Kaķīša dzirnavās" ķēniņš, tā es tagad jūtos... Nedaudz sveču gaismas un azotes... Laimei?

Es esmu advancēts koderis, tikai ne tā, kā to saprot vairums - es esmu advancēts anketu atvērto jautājumu koderis!

;0)