Like a cat
Dragged in from the rain
Who goes straight back out
To do it all over again
I'll be back for more
It's something
That is out of our hands
Something we will never understand
It's a hidden law
The apple falls
Destiny calls
I follow you

Like a pawn
On the eternal board
Who's never quite sure
What he's moved towards
I walk blindly on
And heaven is in front of me
Your heaven beckons me enticingly
When I arrive
It's gone
The river flows
The wise man knows
I follow you

I'm yearning
I'm burning
I feel love's wheels turning

Like a moth on love's bright light
I will get burned
each and every night
I'm dying to(o)
The sun will shine
The bottom line
I follow you

The European Commission has just announced an agreement whereby English will
be the official language of the European Union rather than German which was
the other possibility. As part of the negotiations, Her Majesty's Government
conceded that English spelling had some room for improvement and has
accepted a 5-year phase-in plan that would become known as "Euro-English".

In the first year, "s" will replace the soft "c". Sertainly, this will make
the sivil servants jump with joy. The hard "c" will be dropped in favour of
the "k". This should klear up konfusion, and keyboards kan have one less
letter.
There will be growing publik enthusiasm in the sekond year when the
troublesome "ph" will be replaced with the "f". This will make words like
fotograf 20% shorter.
In the 3rd year, publik akseptanse of the new spelling kan be expekted to
reach the stage where more komplikated changes are possible. Governments
will enkourage the removal of double letters which have always ben a
deterent to akurate speling. Also, al wil agre that the horibl mes of the
silent "e" in the languag is disgrasful and it should go away.
By the 4th yer peopl wil be reseptiv to steps such as replasing "th" with
"z" and "w" with "v".
During ze fifz yer, ze unesesary "o" kan be dropd from vords containing
"ou" and after ziz fifz yer, ve vil hav a reil sensibl riten styl.

Zer vil be no mor trubl or difikultis and evrivun vil find it ezi tu
understand ech oza. Ze drem of a united urop vil finali kum tru. If zis mad
yu smil, pleas pas it on to oza pepl.

 Neej garām,
Jo tu esi atoms
Manā neatklātā molekulā,
Frāze – neatklātā teorijā,
Zvaigzne – neatklātā galaktikā.
Netici tiem, kuri gudri melo.
Katrs pretimnākošais ir Kolumbs,
Un, ja pārāk maz ir Ameriku,
Tici –
Tā nav Ameriku vaina.
Pārāk maz ir stipru karavelu,
Pārāk saudzīgi un maigi
Sirdis plosa kilometru ērgļi,
Neprot, neprot cilvēkbērnu āda
Saules gaismu pārvēst hlorofilā.
Cilvēks paliek daudzsološs kā pumpurs,
Viņam bail no zieda eksplozijas.
Neej garām,
Nebaidies
Uin tici –
Neizšautas patronas ir smagums,
Neizglāstīts maigums – tās ir sāpes,
Nenopļauta zāle – tā ir kūla,
Bet vienalga – tu man paliec atoms.
Un vienalga, kas man dzīvē būsi –
h2o vai ķēdes reakcija,
Grūtums mans vai mana vienaldzība –
Viss vienalga – tu man kaut kas esi,
Viss vienalga – tu mans atoms esi,
Un tu zini, ka viens atoms maina
Visas cilvēciskās asinsgrupas.
Nepazūdi.
Asins pārliešanā
Tad var iznākt liktenīga kļūda.
/O. Vācietis/

Vēlu visiem patīkamu nedēļas nogali un pēc 30. min. laižos mācīties rītdienas eksāmenam! Lūdzu tikai nelielu palīdzību, ja ir iespējams, rīt no 15:40 līdz 16:40 kāds paturiet par mani īkšķus, nu, kaut vienu, kaut kājas...

Smaidam!

=0)

B*** kā tīkls karas. Bet Vlads jau apgalvo, ka viss esot kārtībā - i-nets gļučī, tīkls bremzē vai pazūd pavisam! Bet viss tašu ir kārtībā! Vlads mums ir ļoooti gudrs!

"Sieru, sieru, sieru vēlos es!" Kā dziedāja teātra izrādē "Bagātību sala" uz salas ilgus gadus nodzīvojušais, tur izsēdinātais nabadziņš... Šodien nežēlīgi gribās sieru! Nekas cits šodien uz pasaules varētu nebūt! Tikai siers!
Un pēc vakardienas tā sāp dibens*! ;0)

* Bez divdomībām, tas no sporta, tradicionāla sporta, sporta zālē veikta sporta!

Kontroles funkcija organizācijā, komunikācijas kanāli organizācijā, motivēšanas funkcija organizācijā utt. Cik var! Man jau vairs smadzenes neuztver to, ko mācos! Dienu norubī, tad mācies, tad bik paguli un atkal! Beidzot kursa darba tēma vismaz būtu jāizvēlas. Bet nez, ja vēl par to sākšu domāt, pavisam sviestā sajiešu!
Un tad tam visam bonusā vakar vēl pieteicoc uz piecus mēnešus ilgām sacensībām savā sporta klubiņā! Kur man ir galva iespiesta?
Bet, jo vairāk es uzņemos, jo vairāk paveicu! Tā nu tas ir ar mani! Būs OKi un vēl labāk!

Smaidam!

=0)

Man laikam ir pārāk dīvains noskaņojums:

http://www.mult.ru/projects/mas/mults/mult_19.html

Pamatojuma nav!

;0)

Kas pateiks kā ir īstenībā...
Tu guli un sapņo, Tu dzīvo un sapņo, bet kas tad tā īstenība, realitāte ir? Neviens jau tā īsti nevar pateikt, kas ir īsts, kas izdomāts, kas samelots. Ja cilvēki vismaz pārstātu melot sev, viss varētu būt savādāk. Vai tomēr nē... Mēs tik ilgus gadus, paaudžu paaudzēs, pinamies samelotos patiesības tīklos, ka tas, kurš no šiem tīkliem spēj izrauties, sajūk prātā. Un tā iespējams vēl ir ļaunāk, kā dzīvot šajā viltus patiesībā. Katram pašam ir jāizdomā - nodzīvot šo sameloto dzīvi vai izjust patiesību tik uz īsu brīdi un aiziet nebūtībā, kura patiesībā ir visīstākā no visa...

Runājot par prieku... Ir ļoti daudz pozitīvu cilvēku, kas ir priecīgi, ir atguvuši prieku, dzīvesprieku... Lūk, ir viens šāds cilvēks, kam es savulaik šo prieku sabojāju, bet kurš to ir atguvis. Un es nesaprotu, kāpēc toreiz viņam šo dzīvesprieku sabojāju, kāpēc es izdarīju tā, kā es izdarīju. Gribētos atgriesties tajā brīdī un rīkoties savādāk. Bet, vai es to patiešām tagad vēlētos, ja nebūtu bijis tā kā bijis, ja nebūtu piedzīvojusi neatkarības prieku, radusi atkarības sāpīgo mācību, izaugusi līdz tam, līdz kam esmu izaugusi...?

Man tagad gribētos vasaru! Ne jau tā, ka pavisam, bet tikai uz pāris stundām. Gribu sajust zaļu zāli zem basām kājām, gribu sajust pļavas ziedu smaržu, gribu redzēt tauriņus lidināmies, dzirdēt bites sanam... Tikai pāris stundas un man būs gana spēka, lai turpinātu! Man kopumā ziema patīk, bet viņa tā nomāc apkārtējos cilvēkus, kas to vien dara, kā šausminās par ziemu, ka man šī grūtsirdība sāk pielipt. Klusumu, lūdzu!

Salienam kaktiņos, paslēpjamies! Kas zina, kas var notikt! Pabaidamies mazliet no pasaules! Šodien to drīkst! Pabaidamies no nāves, no dzīves! Pabaidamies no cilvēkiem un necilvēkiem! Bet galvenokārt pabaidamies paši no sevis! Ja Tu nebaidies no sevis, tad Tu sevi nepazīsti! Ir pēdējais laiks...

P.S. Baies ir ĪPAŠĪBA, kas traucē dzīvot un bremzē cilvēka attīstību...

Nu, iesācies ir jauns gads! Iesākās tas burvīgi, ar visām lietām, kas šādās reizēs ir nepieciešamas! Alkohols, alkohols un dejas, dejas, nebaidzams prieks un līksmība! Burvīgi! Un tik burvīgi cilvēki apkārt! Prieks skatīties!

Bet tagad metamies iekšā ikdienas rutīnā, cenšamies pildīt (pildām!) sev dotos Jaungada solījumus, dzīvot skaisti, nodzīvot vēl vienu burvīgu gadu, iesoļot trešajā gadud desmitā, nezaudēt burvīgo smaidu, jautri kautro sirdi un visiem tik manāmo ārišķību, kāda man piemīt, bet kura tik tīkami apslēpj manu patieso ES, ko atklāt ir lemts tik nedaudziem, Mana Mazā Jaukā Pasaulīte ir atgriezusies! Ir atgriezusies pēc 3 mēnešu ilgas trimdas, jo mna sirds atkal ir mierīga, brīva no sāpēm, no to ēnām, jo es atradu iespēju iegūt mieru! Viss ir vienkārši - vajadzēja tikai atrast vienu TABU! Es pateicos tam faktam, ka esmu šajā Pasaulē, esmu tāda, kāda esmu, ka neviens nav spējis mani mainīt, nekas nav mani ietekmējis (bez manas piekrišanas, bez manas kvēlas vēlēšanās, jo tas, kas ir noticis bez manas kvēlas vēlēšanās ir licis man tikai sāpes just, tādēļ - TABU!), nekas nav spējis sakaut manu gribu, nekas man nav spējis maisīt virzībā uz manu mērķi! Pagājušais gads bija mācībām pilns un es mācos no savām kļūdām (ticat vai nē - jūsu darīšana)!

Es esmu laimīga un lielākais no maniem šim 2005. gadam dotajiem solījumiem ir palikt laimīgai un darīt visu, lai novērstu tās nelaimības, kas mani vēl vajā (bet tās ir niecīgas)!

Smaidam un pasaule smaidīs mums!

=0)

Nu, iesācies ir jauns gads! Iesākās tas burvīgi, ar visām lietām, kas šādās reizēs ir nepieciešamas! Alkohols, alkohols un dejas, dejas, nebaidzams prieks un līksmība! Burvīgi! Un tik burvīgi cilvēki apkārt! Prieks skatīties!

Bet tagad metamies iekšā ikdienas rutīnā, cenšamies pildīt (pildām!) sev dotos Jaungada solījumus, dzīvot skaisti, nodzīvot vēl vienu burvīgu gadu, iesoļot trešajā gadud desmitā, nezaudēt burvīgo smaidu, jautri kautro sirdi un visiem tik manāmo ārišķību, kāda man piemīt, bet kura tik tīkami apslēpj manu patieso ES, ko atklāt ir lemts tik nedaudziem, Mana Mazā Jaukā Pasaulīte ir atgriezusies! Ir atgriezusies pēc 3 mēnešu ilgas trimdas, jo mna sirds atkal ir mierīga, brīva no sāpēm, no to ēnām, jo es atradu iespēju iegūt mieru! Viss ir vienkārši - vajadzēja tikai atrast vienu TABU! Es pateicos tam faktam, ka esmu šajā Pasaulē, esmu tāda, kāda esmu, ka neviens nav spējis mani mainīt, nekas nav mani ietekmējis (bez manas piekrišanas, bez manas kvēlas vēlēšanās, jo tas, kas ir noticis bez manas kvēlas vēlēšanās ir licis man tikai sāpes just, tādēļ - TABU!), nekas nav spējis sakaut manu gribu, nekas man nav spējis maisīt virzībā uz manu mērķi! Pagājušais gads bija mācībām pilns un es mācos no savām kļūdām (ticat vai nē - jūsu darīšana)!

Es esmu laimīga un lielākais no maniem šim 2005. gadam dotajiem solījumiem ir palikt laimīgai un darīt visu, lai novērstu tās nelaimības, kas mani vēl vajā (bet tās ir niecīgas)!

Smaidam un pasaule smaidīs mums!

=0)

Vakar bija darba kolektīva Ziemassvētku, Jaungada pārtijs... Spēlējām spēlītes, dzērām, ēdām, piertiņā gājām! Bija vienkārši super! Bijām Pilsrundālē, Baltajā mājā! 3:00 ielīdu gultiņā... Šodien strādājam...

Nu, papriecājos, strādājam tagad tālāk!

Bet, galvenais, ko vēlējos pateikt ir:

Panākumiem bagātu, un visādi citādi bajātu 2005. gadu!!!

=0)

Esam darbiņā un jau gandrīz 2 stundas cītīgi rosamies... Viens datufails... Dažas grafiku formas... Datora klaviatūras taustiņu klabināšana... Klik, klik, klik... Un tā visapkārt... Neviens šorīt vēl dario nav ieslēdzis, tādēļ vienīgais troksnis ir šis klik, klik, klik, kas skan no visiem biroja stūriem... Pa retam arī kāda mašīna aiz loga ierūcas skaļāk, kā parasti, bet pie šiem trokšņiem jau ir diezgan pierasts, tādēļ tos mazāk mana... Tas liek aizdomāties par pieradumiem... Es esmu pieradusi no rītiem steigā izdzert tasi tējas, apēst vienu putriņu ar rozīnēm, tāpat gultā guļot nopīpēt rīta pirmo cigareti un skriet uz darbu... Esmu pieradusi sēdēt visu dienu pie datora, klabināt taustiņus un mocīt peli... Es esmu pieradusi vakarā darīt to, ko vajag izdarīt, ko vajag priekš sevis izdarīt, bet laika nepietiek, nepietiek tieši vienas stundas, šīs stundas nepietiek miegam... Un tā visu laiku, visu laiku... Traki, ka uz svētkiem biju tikusi pie divām brīvdienām (tā kā mācos 6dienās un 6dien bija Ziemassvētki, lekcijas nenotika)... Pat īsti nezināju ko iesākt... Labi, ka biju tikusi uz tēva mājām, tad abas brīvdienas slēpojām (es snowbleidoju)... Ja būtu palikusi Rīgā, ko es būtu darījusi? Ir pierasts šis klik, klik - šis ikdienas, iknedēļas ritms - klik, klik...

(es sev došu solījumu nākamajam gadam - mainīt klik, klik, klik uz klik, klak, kluk)