Kling klang.
A vot paņēmu un izpildīju visu milzīgo stulbo universitātes mājasdarbu kaudzi. Tagad es itin mierīgi varētu ņemt un darīt neko, bet kaut kāds dīdeklis iekšā un baigi gribas padarboties. Man liekas, ka tas ir kaut kāds pieradums - darboties un darīt. Zvilnēšana uz dīvāna - tagad tas ir stūlbi. Tikpat stūlbi kā nosist gūlbi vai kā nu tur bija tajā dzejolī. Bet možka labi vien ir, citādi es te sēdētu un nīktu un ņaudētu un īdētu, ka man garš laiks un nav ko darīt.

P.S. Starp citu, es zinu, kā pareizi rakstās vārdi "stulbs" un "gulbis". Man vienkārši principa pēc viņus sagribējās uzrakstīt nepareizi.