7. tramvajs.
Tātad, iekāpju Centrāltirgus tramvaja pieturā un rokās man liela soma, kas pilna ar visādiem labumiem. Nokompostrēju biļeti un, tā kā jābrauc tikai dažas pieturas, nolēmu, ka pastāvēšu. Taču te pēkšņi pieceļas viens mazs puisītis, nu kādi 9-10 gadiņi, un palaiž mani sēdēt. Laikam apžēlojās par mani, lai gan es jau esmu pieradusi pie lielām tašām un nav jau nemaz tik grūti pastāvēt kājās. Pat apjuku no šīs negaidītās pieklājības. Sīkums, bet patīkami.