neko.
Tā gluži vienkārši gribas nobeigties. Ne jau aiz nez kādām bēdām, bet vot ņemt un nobeigties. Atrasties tādā temporary dead stāvoklī, un pēcāk atgriezties ar jaunu sparu, atdzimt no pelniem, vai velnsviņzin kā. Nu doma apmēram skaidra. Bet visticamāk, es atkal ieslēgšu sev to foršo režīmu, kas saucās nedomāt-par-to-par-ko-negribas-domāt un mēģināšu izlikties, ka viss forši un labi un ka ne par ko nav jāsatraucas, jā, ziniet, lieliski taču viss ir, varbūt pat pasmaidīt sanāks. Žēl tikai, ka tad, kad man tā visa mēslu būšana vienreiz piegriezīsies, NUDIEN piegriezīsies (jo no viņas jau nemaz nevar tā aizbēgt), tad gan būs patiešām traki.
Pagaidām vēl varu un vēl paciešu.
Vēl kādu brītiņu.