traļi vaļi.
Kur gadījies, kur ne, uzradās kaut kāds čalis, kuru pēdējo reizi redzēju pirms četriem gadiem, pārmiju pāris vārdus un aizmirsu. Un tagad šis sauc mani pie sevis uz dzīvokli, solās atbraukt pakaļ ar mašīnu, bla, bla, bla, un viņu pat nesatrauc tas fakts, ka mums taču pat nebūtu par ko runāt. Lai gan, ja gribas nogrūsties (kas, visticamāk, arī ir mūsu sarunas zemteksts), daudz muldēt nevajag, vai ne ?
Jēziņ, cik gan cilvēki mēdz būt stulbi.