Jā, mēs atkal.
Bet īstenībā forši pīpēt, stāvot uz Edžiņa balkona, gluži tāpat, kā to darīju jūnijā, jūlijā un augustā. Un redzēju zvaigznes krītam, dzērājus dzeram un bērnus bļaujam kaut kādas muļķības.
Šovakar tās atmiņas kā mazas īsfilmas paskrēja garām, es nobirdināju pelnus un smaidīdama iegāju atpakaļ istabā.