krutons pritons
Dzirdēju stāstu, kā vakardien, meitene L. ar klasesbiedrenēm svinēja 31.maiju, jebšu brīvlaišanas dienu. Klausījos un domāju, cik gan tālu ir tā robeža, aiz kuras sākas man nepieņemamās citu cilvēku, hmm, nosauksim tās par aktivitātēm. Sīkāk nerakstīšu, tas nav tik būtiski un domas virzienu jūs tāpat apmēram uztvērāt. Izklaides, burziņus un baļļukus vajag, protama lieta, bet dažkārt man šķiet, ka daudziem tie lielākoties aprobežojas ar jēgas pārdzeršanu un drāšanos, reizēm kā bonuss ir kāds kautiņš. Visnotaļ primitīvi, bet kāda nu kuram tā izpratne par jautrību. Es, kā jau parasti, tikai vēroju un varbūt aiz neko darīt izdaru kādu secinājumu. Tāpat vien, lai uzjautrinātos.