Vissvarīgāk ir atstāt dvēselē kādu gabaliņu, kurā nevienam nav ļauts iegrābties.
Cilvēki nāk, iet, aiziet un nāk atkal, kāds atstāj krītainus nospiedumus uz dvēseles mēteļa, cits, turpretī noplēš kādu stūrīti no tā.
Man paliek šis nieciņš plaukstā, mazā, nosargātā daļiņa sevis. Ielāpu pie ielāpa, varu sākt šūt sevi no jauna.