Sarunas
Tik ļoti nepatīkami, kad manu pozitīvo attieksmi pārprot un mēģina tulkot pēc sava prāta, tā, kā pašam gribās. Tas, ka mēdzu būt jauka un labprāt aprunājos, neko nenozīmē. Tas neliecina ne par kādām simpātijām.
Dažreiz man patīk tāpat vien papļāpāt ar kādu cilvēku, nav pat īsti svarīgi, kurš tas ir, jo es tāpat vairāk klausos otrā, nekā runāju. Man interesē pats sarunas process, brīži, kad cilvēks atļaujas pateikt ko tādu, ko nestāsta gluži kuram katram.
Nu jā, ar to puisi nevar gluži tāpat vien aprunāties, jebkurā gadījumā viņš to sapratīs savādāk. Žēl. Viņa stāsti bija neparasti un interesanti. Lai jau paliek, būs arī citi stāstītāji.