Pate.
Es viņu tā pavisam glauni piečakarēju un itin nemaz nejūtos par to vainīga.
Vispār, teicu taču, lai pārāk neklausās manā muldēšanā, bet kur nu, viņš jau pats esot gudrs un pats visu zināšot.
Tagad pukst un bubina. Laikam domā, ka man interesē, vai arī cer, ka nožēlošu.
Jā, protams, tūlīt un tagad.
Turpini vien gaidīt.
Es pasmīnu un eju tālāk.