no slimniicas loga vareeja redzeet mashiinu. uz taas bija sakarinaati daudzi baloni. man arii gribeejaas, lai taa, kaads sagaida mani maajaa, veel vairaak man gribeejaas maajaas. atkal naktii vinja runaaja ar saviem simts pieluudzeejiem un meegjinaaja noskaidrot sava beerna teeva identitaati. Saapeeja galva. Vinja meegjinaaja pakaarties slimniicas aizkaros, veelaak zem mana spilvena bija loga rokturis, lai vinja neizlec. Zheel vinjas nebuutu. Es vienkaarshi negribeetu guleet ar vinju kopaa palaataa atlikusho laiku. Zaales katru dienu palika garshiigaakas un reanimaacija tukshaaka. Kaada sieviete no bazniicas atnaaca pie mums. Man bija garlaiciigi, es perfekti zinaaju, cik uz griestiem ir caurumu manaa palaataa. Pie manis atbrauca daudzi, bet neviens neaizveda prom. Uz cosmo zhurnaala vaaka sievietei bija pieziimeeti visi iespeejamie defekti, maasiņa pateica - aizveraties, morgaa beidzot nodzisa gaisma. Es aizmigu. Biju sagaidiijusi naakamo riitu, kas izteceeja analiizhu burcinjaa tualetee.