Abstrahējoties no autora personības vērtēšanas u.tml.
No puaro.lv publicētiem Hodorkovska dienasgrāmatas ierakstiem:

"Gandrīz katram dvēselē ir kaut kas svēts. Dažkārt tas ir ļoti dziļi slēpts, bet uz to vienmēr var balstīties. Ja nav balsta, nav cilvēka. Tukšs apvalks. Tas ir redzams."

Šis viedoklis ir diezgan izplatīts, tātad kaut kādam pamatam tur jābūt. Tad ir 2 iespējas:

a) pie minētajiem nosacījumiem cilvēks ir tukšs apvalks
b) minēto nosacījumu dēļ apkārtējie uztver cilvēku kā tukšu apvalku, jo viņš neatbilst viņu ekspektācijām par to, kādam ir jābūt cilvēkam, bet patiesībā ar viņu viss ir ok.

Ar (b) viss puslīdz skaidrs, bet par (a) interesē, vai tam, ka, lai cilvēka personība būtu pilnvērtīga, proti, lai cilvēks nebūtu "tukšs apvalks" (ārpus (b) varianta), ir nepieciešams kaut kas, kas cilvēkam ir "svēts", ir skaidrojumi neirofizioloģiskā līmenī? Psiholoģiski skaidrojumi šajā gadījumā neinteresē, bet interesē tieši tas, ka, ja psiholoģiski minētais atbilst patiesībai, kas to nosaka neirofizioloģiski.