Interesanti par latviešu uzvārdu kalkošanu
No Anitas Butānes raksta "Ieskats sugasvārdu un īpašvārdu kalkošanas tradīcijās latviešu valodā (publicēts rakstu krājumā "Vārds un tā pētīšanas aspekti 14 (I)", Liepāja: LiePA, 2010).

"Kā zināms, 19. gadsimtā, kad notika regulēta uzvārdu došana [...], latvieši izraudzījās arī nelatviskus (bieži vien - vāciskus) uzvārdus, un tam bija dažādi iemesli - gan vācu tautības skrīveru loma vācisku uzvārdu došanā, gan arī pašu latviešu tiekšanās pēc nelatviskiem uzvārdiem, kas, viņuprāt, varēja palīdzēt iegūt augstāku statusu sabiedrībā" (Butāne 2010, 86-87).

"... runājot par nelatvisku uzvārdu došanu, šķiet, var fiksēt gadījumu, kad citvalodas vārdu darināšanai par paraugu ir izmantoti latviešu valodas vārdi. [...] daudzi saimnieki par pavārdiem, resp., uzvārdiem, dabūjuši savu māju nosaukumus dažādos pārveidojumos un arī vācu tulkojumos un vāciskojumos, tā, piem., Ošenieks pārvērsts par Ošmani, Upenieks par Upmani [...], Jaunzems par Neulandu, Lauksargs par Feldmani. [...] Vēlāk, 20. gadsimtā, agrāk pieņemtie vai piešķirtie nelatviskie uzvārdi bieži vien tika latviskoti, un latviskošana izpaudās arī kā uzvārdu kalkošana" (Butāne 2010, 87).

Rezultātā valodā pastāv paralēli aizgūti, daļēji un pilnīgi kalkoti uzvārdi. Piemēram:

Bahmans - Strautmans/Strautmanis
Feldmanis - Laukmanis
Grosmans/Grosmanis - Lielmanis
Veismanis - Baltmanis
Birkenbergs - Bērzkalns
Blūmfelds - Puķudruva
Hohbergs - Augstkalns
Veiskopfs - Baltgalvis
Bergmanis - Kalnmanis - Kalnvīrs
Freibergs - Brīvbergs - Brīvkalns
Freimanis - Brīvmanis - Brīvvīrs
Kreicbergs - Kristbergs - Krustkalns/Kristkalns
Landmanis - Laukmans - Laukvīrs
Lembergs - Mālbergs - Mālkalns
Neubergs/Neibergs - Jaunbergs - Jaunkalns
Zonnenbergs - Saulenbergs - Saulkalns

(piemēri no Butāne 2010, 87-88).

"Laikrakstā "Latvijas Kareivis" 1939. gadā tiek ziņots, ka viens no ieceltajiem Rīgas Jūrmalas pilsētas padomniekiem ir Fr. Brīvvīrs-Brīvmanis. Tātad dubultuzvārdā ietilpst gan pilnīgais kalks, gan daļējais kalks" (Butāne 2010, 88).