nekad

kādreiz bieži, bet tam vaig ārēju impulsu, kas norezonē ar kaut ko, kas ilgi krājas iekšpusē. taču ar laiku sapratu, ka nekas nav tā vērts, lai tā sevi plosītu.
mērķi vai nu sasniedz vai nesasniedz ir vai nu derīgas metodes, kas strādā vai nezināšana un nemācēšana vai nav pienācis īstais laiks no ārpasaules vai tieši ir un notiek.

(Reply to this) (Thread)

Nu es runāju par stāvokli kad šādi apsvērumi nav iespējami

(Reply to this) (Parent)

Reizi meenesi vai divos ir aareejas veetras, bet principaa man biezhaak meedz buut taadas ieksheejas mazaakas veetras, kuras aareeji neizpauzhas, bet ieksheeji I am intensely suffering and dying because of sadness/anger/paranoia. Vareetu teikt quiet bpd.

(Reply to this) (Thread)

Mhm

(Reply to this) (Parent)

Kopš AD nav

(Reply to this) (Thread)

Tu joprojām lieto?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lietoju pusgadu, tad pārtraucu uz pusgadu, tad atsāku, tagad nepārtraukti jau 2 gadus

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un Tev nekas nepietrūkst no vecā kjermenja?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laikam nē, nevar taču būt, ka tas raudulīgums biju es pati

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir tieši šāda pati pieredze ar AD, abas reizes, kad esmu lietojusi, es to sāku raudulīguma dēļ, tipa, vairs pat nevarēju paiet, kā no rīta modos tā sāku raudāt. bet tad aptuveni pēc sešiem mēnešiem sāka pietrūkt emociju, tipa, ka mani vairs īpaši nekas neaizkustina, tur, daba, mūzika.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet es domāju, ka varbūt arī tev nebija piemeklēti labi AD. vai, protams, vispār neder. bet nu, man, teiksim, ar ķermeņi ir daudz personīgākas attiecības tieši lietojot AD - jūtu, apzinos, pamanu. bez AD viņš ir savilkts koka klucis.

(Reply to this) (Parent)

Ā, nē, slaidums pietrūkst no vecā ķermeņa :)

(Reply to this) (Parent)

Ja runa ir par vētru, kas izpaužas uz āru, tad reizi 5-7 gados, pēdējo reizi pagājšgad. Iekšēja kliegšana un sevis plosīšana - biežāk.

kliegšanas nav bijušas gadus 18-20 kopš tīņu gadiem, būtībā, kopš vairs nedzīvoju ar vienīgajiem 2 cilvēkiem, kas mani var uzvilkt no 0 līdz 100 2ās sekundēs.

traukus neplēšu, vēnas negriežu. ir laikam pēdējo 5 gadu laikā bijušas 1-2x kad aizcirtu durvis jo sadusmojos par kkādiem sīkumiem uz draugu, varbūt vēl 4-5as reizes esmu aizgājusi majā uz citu istabu dusmīgi pūsties, bet bez durvju sišanas.

tāda mežonīga raudāšana nav bijusi gadus sešus, ir tikai tādas dažreiz skumjas ar pāris asaru nobiršanu vai nelielu apraudāšanos, visbiežāk hormonālu iemeslu dēļ - pirms meņkām ap to laiku, kad var gadīties apraudāties par niecīgam emocionālam detaļām, nezinu, jūtuba dziesmu, momentu filmā, utt.

Katru mēnesi ap PMS laiku.

jo vecāks kļūstu, jo vieglāk savaldīt jebkādas emocijas.
pēc pēdēja amoka skrējiena sučkas mani traķenē iebāza. :D
tagad gadiem nēsmu plosījies.

reizi pāris mēnešos

(Reply to this) (Thread)

Man arī reizi pāris mēnešos (vai mēnesī).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cik interesanti, tu man licies tāds cilvēks, kurš vispār neuzpsiho

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā man arī

(Reply to this) (Parent)

tikai uz lieliem dzîves satricinājumiem (attiecības ar māti vai breikaps). ja no tiem sevi pasargāju, tad nekad. bet nu pēdējais bija lkm pirms kāda gada