kliegšanas nav bijušas gadus 18-20 kopš tīņu gadiem, būtībā, kopš vairs nedzīvoju ar vienīgajiem 2 cilvēkiem, kas mani var uzvilkt no 0 līdz 100 2ās sekundēs.

traukus neplēšu, vēnas negriežu. ir laikam pēdējo 5 gadu laikā bijušas 1-2x kad aizcirtu durvis jo sadusmojos par kkādiem sīkumiem uz draugu, varbūt vēl 4-5as reizes esmu aizgājusi majā uz citu istabu dusmīgi pūsties, bet bez durvju sišanas.

tāda mežonīga raudāšana nav bijusi gadus sešus, ir tikai tādas dažreiz skumjas ar pāris asaru nobiršanu vai nelielu apraudāšanos, visbiežāk hormonālu iemeslu dēļ - pirms meņkām ap to laiku, kad var gadīties apraudāties par niecīgam emocionālam detaļām, nezinu, jūtuba dziesmu, momentu filmā, utt.