"dabas uzspiestās spēlītes"

var teikt arī tā

limbiskā sistēma (gandrīz nepārtraukti) pieprasa cerebrālās garozas sistēmai padarīt to "laimīgu" - aptuveni tā kā švaks kopis "terorizē" vienu jaudīgu un jaudīgais primāri nodrošina pieprasīto, lai arī šķiet, ka noderīgāk būtu otrādāk ...

tehniski daba gan pati par sevi neko "uzspiest" nevar - kā evolūcijai "iznāca" tas dizains, tā arī "iznāca"
visticamāk ļautiņi nākotnē to palabos, bet, šķiet, ne mūsu dzīves laikā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams "dabas uzspiests" pēdiņās. kā sistēma, kura veiksmīgi nodrošina sugas turpinājumu un jaunu kombināciju veidošanos. pretstatā apziņai, ego, vai kā nu to nosaukt, kuram ir ilūzijas, ka šams te kko diži nosaka.

bet nav lielāka gandarījuma kā appist sevi. xD

(Reply to this) (Parent) (Thread)

joks kā reizi ir iekš tā, ka cilvēkiem (ir arī daži citi dzīvnieki) lielākoties(!) tas tiek darīts bez jebkāda sugas turpinājuma uzstādījuma - vienkārši just for fun, jo tas padara "primitīvo kompi" laimīgu

ilūzija šamam nenoliedzami ir, lai arī tai ir sava loma(s) ... bezilūziju stāvoklis ļautiņus diezgan tuvu nostāda plānprātībai

kontrolētā sevis appišana (neslikts vārds) var būt arī diezgan labs instruments visādu citādiu mērķu sasniegšanai

(Reply to this) (Parent) (Thread)

redz, indivīdiem, neatkarīgi no sugas, kuri pišas pilnīgi vienalga kāda iemesla dēļ, ir daudz lielāka iespēja atstāt pēcnācējus, kuriem ar tā lieta iet pie sirds. utt man šķiet, ka šādas lietas rakstās gēnos.

indivīdi, kuri ir vislaik laimīgi, neko nedara, tašķās tik, cik viss superīgi. tā arī laimīgi nomirst, ģenētiskis, ka viņu, strupceļš.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ģenētisks strupceļš*

(Reply to this) (Parent)

nu bez anatomiskā naratīva mēs kā ķermeņprāti īstenojam arī citus, poētiskus un enerģētiskus, bet whatever. anatomiskais naratīvs ir balstīts pārliecībā par prāta un ķermeņa šķirtību.

(Reply to this) (Parent)