Mani novērojumi ir tādi, ka poliamorija jeb brīvās attiecības ļoti daudziem strādā tikai līdz brīdim, kad neviens neko neredz un neko nerunā. Tas principā liekas vienkārši veids, kā, maskējoties aiz poliamorijas, otru vienkārši krāpt. Bet tad, kad jāierauga acu priekšā cilvēks, ar kuru dali kādu no saviem partneriem vai, nedod dievs, jāvēro viņu dinamika, dažiem šis kāršu namiņš stipri ātri sabrūk. Domāju, ka tieši šīs nerunāšanas dēļ.

Un tad ir dzirdēts par brīvām attiecībām, kurās primārie partneri novelk robežas, bet tāpat ļauj otram tikties un mīlēt un iemīlēties citos cilvēkos, bet vienmēr par to pirms un pēc tam parunājot. Un tas strādā, un liekas pat ļoti cieņpilns veids, kā ļaut katram būt gluži vienkārši cilvēkam, kurš mīl nevis ekskluzīvi, bet cilvēkus kā tādus.

(Reply to this) (Thread)

Poliamorija nav tas pats kas atvērtās attiecības. Poliamorija es pat teiktu tā ir sabiedrības iekārta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sabiedrības iekārta, kurā visi mīl visus, katru savā veidā un ar mīlestību nesaprot tikai seksuālu iekāri?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt sāksim ar netiesāšanu un atklātu komunikāciju, un tad jau redzēs, kas sanāks, nav nekāda spiediena neko baigi arī mīlēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc nav jātiesā?

(Reply to this) (Parent)

Tomēr tieši tad, ja baigi mīli, poliamorija sāk justies shady.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

poliamorija neizslēdz monogāmiju, aseksuālismu un bērnu neesamību, kamēr monogāmija izslēdz šīs visas kā slimas vai negodīgas vai nožēlojamas. poliamorija galvenokārt nozīmē komunikāciju un godīgumu pret īstenību

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas izklausās lieliski, bet poliamorija tam ir mulsinošs nosaukums. Nu, līdzīgi kā feminisms, par ko vienmēr jāpiebilst, kā to lieto un kas kuram zem tā ierakstās.

(Reply to this) (Parent)