nez, ir arī pusatvērtas sirdis? atvērts/neatvērts šķiet tāds diezgan melnbalts dalījums.

(Reply to this) (Thread)

man liekas, var būt kustībā, ceļā uz atvēršanos vai aizvēršanos, kā zieds, bet vispār, man šķiet, ka tur nav ļoti daudz variantu. niansēti modulēt var uzvedību un lēmumus, kas ar to saistīti, bet, manuprāt, sirds ir mistērija un reizē vienkārša. un bezgalīga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

interesting. vai Tavuprāt man ir atvērta sirds?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, permanenti

(Reply to this) (Parent)

manā pieredzē sirds tiešām ir kā zieds, kas veras un aizveras, kā muskulis. un ir situācijas, kad tas ir nedaudz jāpiever - tas nenozīmē nocietināt sirdi, bet sevi pasargāt. protams, jo lielāks treniņš, jo vieglāk cilvēkam ir staigāt ar atvērtu sirdi, bet tas, manā uztverē, ir nebeidzams process, iespējams, kad sasniegts, tad arī vairs nav vajadzības šajā samsārā turpināt griezties. tāpat arī esmu pamanījusi brīnišķīgu sadarbību starp prātu un sirdi - reizēm sirds aizveras, bet es to pamanu ar apzināto prāta daļu un ar to risinu dialogu - vai šī situācija gadījumā nav veca un ka esmu jau gatava tajā būt ar atvērtāku sirdi. reizēm tā tiešām notiek un tā ir jauna un līdz asarām aizkustinoša pieredze, kuru es sajūtu laikā, telpā un pilnīgi fiziski. reizēm tomēr ir situācijas, kad neesmu tam vēl gatava un es saku - tas ir ok. Mana sirds ir muskulis, ne tikai tiešā nozīmē . Es pēdējo gadu laikā esmu nodarbojusies ar tās treniņu un mani tiešām pārsteidz, ka tā vairs nav tikai mistiska, bet arī vadāma pieredze

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu man kaut kas tajā visā ir noslēpums. Iespējams drošības sajútas veidošanās vai pazušana ir noslēpums.

(Reply to this) (Parent)

sirds, kas arī interesējas

Jā, un ir jau arī sažņaugta sirds, bet arī pacelta sirds.

(Reply to this) (Thread)

Paceltu sirdi es jūtu kā max atvērtu sirdi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atvērtu debesīm, jā. Tomēr, pieņemu, ka var plaši atvērt visādām šķietami pārpasaulīgām, bet patiesībā pasaulīgām, lai arī ekstātiskām strāvām. Bet tas tad nebūs pacelt, tikai plaši atvērt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es domāju tā, ka mīlestība ir tikai viena, un signāls, ko sadzird un atveras sirds, ir tas pats, bet tam, protams ir daudz dažādu formu un vienas ir ilgtspējīgākas par citām, un tur tad atšķirt vienu no otra un izvēlēties ir drīzāk prāta teritorija, prakse un ceļš.

(Reply to this) (Parent)

mans standarts, tas, ko es vēlos, ir, pacelt sirdi arī pret "savu tuvāko", dot tuvākajam tādu cieņu un uzmanību, kā Dieva atspulgam. tikai jāizdomā, kā nezaudēt enerģiju šajā projektā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atslēga, iespējams, ir vārdā 'savu' (enerģiju). Mūsu enerģija ir galīga un te ir, te nav. Jādot tāda, kas ir ārpus mums. Tīrais prieks, kas ir bez patības piejaukuma.

(Reply to this) (Parent)

Kad strādāju pirmos gadus savā vecajā darbā, tad ļoti spēcīgi izjutu paceltu sirdi, tā līksmoja un bija pateicīga. Droši vien arī atvērta.., bet tā pavisam droši nevaru apgalvot. Taču tas bija fiziski sajūtams pacēlums :D.

(Reply to this) (Parent)

Man šķiet, ka ziloņi istabā ir ar iemeslu, un praktisku. Jo, ir tādas lietas, uz kurām nedrīkst vērst uzmanību, lai tās spēj būt, vai, lai dotu tām iespēju būt. Ir cilvēki, kas spēj šos ziloņus apcerēt un neko nesaplēst, tiem ir garīgas vadības spējas.