par prombūtni un pankūkām
Kad viņš ir blakus un atkārtojas ikdienišķā kombinācija -māja-darbs-gulta-māja-darbs..., tad jau kā jau tas notiek bieži..nesanāk sajust,to,ka pietrūkst,aizmirstas kā tas ir sailgoties, gaidīt zvanu. Šodien nepagāja ne stunda kā aizbrauca uz lidostu un jau zvana..zvana no tax-free zonas, zvana nolaižoties +20 grādu siltajā Milānā.Tādos brīžos es atceros par ko viņu mīlu :) Tagad nedēļa starp mums un man jau pietrūkst ka vai traks.
Lai nesēdētu un nezvanītos uz Itāliju, izcepu viņa vecākiem pankūkas vulgaris,lai jamiem atnākot no Pita Andersona koncertu būtu kāds vēlīns našķis un prieciņš. Me do good