Pārmaiņas pēc šodien un vakar neizbraucām pie dabas. Izbaudījām pusmirušo,pustukšo Rīgu. Lēnu garu klenderējot pa centrāltirgu un praktiski neko nenopērkot. Senu tradīciju vadīti apēdām pa belašam un čeburekam. Nostaigājām gar vietām, kur kaut kas vairs nav, kaut kas ir atvēries, kaut kas aizvēries...pagremdējāmies studiju gadu piedzīvojumu atmiņās. Iztaigājām arī Okupācijas muzeju, secinot,ka tas varētu būt tomēr tāds mazliet virtuālāks...modernākā izpildījumā.
Padarījām nervozu Jāņa Rozes grāmatnīcas pārdevēju, teju stundu riņķojot pa veikalu, kad viņa beidzot piedāvājās palīdzēt, paskaidroju,ka šī ir retā reize,kad varam nesteidzīgi pārlapot grāmatas. Meitene pasmaidīja un teica,lai nesteidzamies. Arī nostaļģijas vadīti nopirkām Dailē siera bumbas, kas,protams, ir zaudējušas līmeni siera minimālisma dēļ, bet nu neko.
Nostaigājuši krietnus gabalus esam atgriezušies mājās un sakām, ka nav ne vainas tādai palikšanai Rīgā kādā saulainā augusta nedēļas nogalē.