durj, narkota
Mūsu trepju telpa jau izsenis ir iekārojama narkomānu "ēdnīca", mūžam neaizslēgtās un neslēdzamās durvis, ieeja caur pagalmu..gluži vai aicina. Kādus pāris gadus ciemiņu apjoms un šļirču atrašanās kāpņu starplaukumiņā bija pierimusi, taču līdz ar krīzi un baumām par gerača atkal-ienākšanu tirgū , atjaunojusies. Durvis gan tagad ir slēdzamas, taču tie,kas tur pagalmā mašīnas vārtus gan aizvērt vīžo gaužām reti. Es dzīvoju 2.stāvā, tāpēc gluži loģiski,ka tieši laukumiņš pie loga starp pirmo un otro stāvu, kur šie "pusdieno" ir vieta,kas jāšķērso,lai tiktu mājās.
Ir gadījies iet garām trijotnei,kas dūriena gatavībā, ņirdzīgu smaidu sejā un šprici rokā pagriežas ,lai aplūkotu tevi,kas bāla kā palags mēģina nepamanīta tikt ārā.
Nu lūk, bet ne par to stāsts. Kāds izbijis lietotājs pastāstija,ka,ja savā kāpņu laukumā atrodat nevis nomestas, bet noslēptas šļirces, tad ir skaidrs,ka cilvēki šeit nāks regulāri..un kā nu ne, virs kaimiņu durvīm uz elektrības kastes (vai kas nu tas tur ir) veselas 3 novietotas. Un šodien izejot pa savām dzīvokļa durvīm ieraugu mazu ,mazmazītiņu maisiņu ar balta pulvera atliekām. Šoreiz pacēlu un izmetu ielas mistkastē, lai gan parasti šļirces un citus atstātos piederumus neaiztieku. Vakar dzīvesbiedrs bija šos arī saticis, pārtraucis viņu gatavošanos ēdnienreizei. Nezinu,kāpēc es to rakstu, bet viss tas ir diezgan pretīgi un nepatīkami.