cirslība
Par cirslību manā dzīvē, jeb kā izejot no mājas 17 pulksteņos tikai līdz veikalam var atgriezties 20:30

Kāmis jeb cirslītis izdomāja sākt tērēt aldziņu un paķēris bērnu devās uz trolejbusu,kas vestu abus uz Purvciemā esošo lielveikalu. Salīdzinoši netālu.Tur viss noritēja salīdzinoši ātri, tika ieprikti daži sadzīviski sīkumi un pāris kg cukura, kas pamatā sastādīja iepirkuma maisa smagumu. Nu viss...braucam mājās. Cirslītis ar mazcirslīti apsēžas pieturā un gaida. Nav..nāk visādi citi numuri,bet ne vajadzīgais. Cirslītis sāk nervozēt.Beidzot nāk "īstais" jeb kā cirslīša acīm likās īstais trolejs. Ietuntuļojamies, braucam....vai kaut kur ne tur tas trolejbuss dodas. Kā tad tas izrādās 13ais nevis 11- ais. Iekāpšanai 13ajā cirslītim pietiekami daudz precedenta gadījumu,lai šo kļūdu vairs nepieļautu, BET..
Un braucam mēs uz depo Jelgavas ielā.Cirslis-hausvaifīgais izlemj, nu izmetīs ka riņķīti, lai mazcirslis pavizinās. Izkāpjam pie Pērnavas/Brīvības un gaidam 3 busu. Nenāk...nenāk.Bērns danco pa ielu, taisa špagatus, jātur rokās. Tiek nolādēts pārtikas maiss un cukurs, kas paspējis pabirt pa maisu. Damn.
Krievu tautības sieviete uzsāk runas par nolādēto autobusu. Tas joprojām nenāk. Nezinu ,cik ilgs laiks pagāja. man liekas stunda. Domāju ņemt taksi, bet riebīgais žīds manī to neļāva darīt.
Mazcirslis savām kājām iet kategoriski atteicās. Devāmies kājām/pusnešus/ar pierunāšanu un piekukuļošanu līdz Čakenei, kur ielecām trolejā,lai nobrauktu vienu pieturu un mocītos tālāk pa Tallinas štrāsi cerot ieraudzīt 5-o troleju,kas pieved pie mājām. Pa ceļam mani pārtvēra radiņi, kuru vecākais puika labu gabalu atbrīvoja mani no 17kg smagā mazcirslīša nastas.
Mājās tomēr aizbraucām (vienu pieturu).
Summējot ceļa izdevumi šai cirslībai - 120 Latvijas santīmu.
Cirslītim sāp rokas un ir saīdzis prāts.