es protams atvainojos jau ieprieksh, ka piesaarnjoju te visu ar saviem poustiem, bet es vars nespeeju to patureet sevii. es juutu, ka nav taalu no verbaalaas caurejas un asaraam. laiks iet. ir palikushas 93 min liidz zhurnaala nodoshanai, un es esmu izdarijusi pusi. lai kaa arii buutu, paspeet es vairs visu nevaru, lai gan ja sanjemtos... nav jau ideju. es principaa esmu atmetusi taadu darbiibu kaa domaashana. shodien sapratu, ka gribu iet prom no darba. bet taa kaa tuvojas ziema, tad lieka nauda nodereetu jau nu ljoti. man tikai gribas aizmigt uz ilgu ilgu laiku un pamosties aarkaarteejas nepiecieshamiibas gadiijumaa. ja nu peekshnji kaadam mani atkal ievajadzeetos un taa. es vienkaarshi esmu nogurusi no darba dienaam. es gribu weekendu. kaadu nedeelju tikai weekednu. aizdzerties un aizmirsties? var jau buut. man par laimi daudz nevajag, taa kaa paardzeros ar to, ko dod citi. ak shie citi. taa ir sava veida miilestiiba (taa es vismaz ceru), kad ar tevi dalaas dzhontaa un shnjabii. jaa, es gribu, lai taa ir sava veida miilestiiba. man tik ljoti gribas miilestiibu. taadu, ka tu juuti, ka vinja ir. shobriid ir tikai besis, kas man principaa besii. gribu satikt stafu. varbuut vinjam izdosies. hz kas.