nu nejau ziema:)
nu tad taa - arii pie manis ir ieradies pavasariiis! deeli sabuchoju un uzliku uz skapja taa arii ne reizi nebrauktu. nekas, nesasteigsim, pagaidiisim kad buus sniegs, ne dzeltenbalti dublji ar akmenjiem, uz kuriem elanam vareetu saskraapeet dipsiju.
pie manis pavasaris ir atnaacis caur kraasaam, gribu visu kraasainu. gribu sev lielus kraasainus auskarus! un silto kraasu jacinju! gribu atrast savu pleijeri un, klausoties nelly fortado, pastaigaat un pafilmeet klipinjus! gribu tikt apdaavinaata ar tulpeem un narciseem, vai veel miiljaak ar pirmajiem sniegpulksteniishiem un maajas krokusiem! gribu pastaigu. es laikam taa vienkaarshi pastaigaajusies neesmu kopsh reizes, kad septembrii braucaam ar ritenjiem 50++ km, lai atvadiitos no juuras un ziemu. jaa, gribu pastaigu...
oj, manii ir tik daudz energjijas un miiljuma, ka vareetu mani pat laist baarenju namaa vinjus visus samiiljot!