Dzīvoklis, skan skaņuplate uz skaņuplašu atskaņotāja, tas ir čehu džezs, ja jūs tam spējat noticēt, mīļie -


es: /ienāku, novelku šalli/ Labvakar mūsmājās? Vai arī šis ir rīts? Kāda starpība?

klusums

es: ko? Kāda starpība, es saku? Es šādi demonstrēju savu vienaldzību, sasodīts! Es pat neesmu ieskatījies pulkstenī! Mans stāvoklis ir tik nodzīts, ka nezinu, vai rīta gaisma svīst, vai saulriets lēni izdeg kā ogles krāsnī... Ēnas vispār garas kā vilkača zobi. Tātad ekstrēmi saules leņķi. Ah... kur ir sāls, pipari? Es gribu ieturēties

sieva: /no ēnām/ Nu ko. Sveicināts mājās. Ledusskapī ir žāvēta vista, mārrutki (mājas gaumē). Neder?

es: Dārgā, aukstā sieviete. Kā tu man atgādini to meiteni, ko iepazinu tajā siltajā augusta vakarā pie Lielupes. tu biji tik kvēla, bet tomēr tevī bija tāds kā... atstatums. Un es to iemīlēju!

sieva: nemuldi. Es atceros visu.

es: jā, bet mums atšķiras interpretācijas. Saproti, tas ir svarīgi /es grābstos gar lakotu kumodi, ļoti gribas nolikt šalli, mēteli, bet es pat vairs nejūtos kā mājās/

Latvijas Radio: ... un tas nav runājot tikai par ierakstu, bet šis arī ir spilgts piemērs - ir tāda sajūta, ka viņš dzīvo - tas ir ārkārtīgi ... un ir vērts pieminēt, ka brīžiem ir vienkārši tā, ka ... man grūti minēt kādu vēl citu piemēru ...

sieva: /tumši/ Kāpēc tu pārnāci?

es: /aizlieku rokas aiz muguras, atslienos pret sienu. nokaru galvu, pagriežu to prom no skatuves./

sieva: tu taču zini, ka viss jau sen ir beidzies. /viņai aizlūst balss, taču to izvelk dzelžains spēks/

Latvijas Radio: ... gandrīz vai zinām no galvas, un tas mijas ar kaut ko lirisku ... bet man viens no mīļākajiem dzejniekiem ir Čardašs ... bet tas atkal ir cits variants - ... jā, bet pieminot Klāva Elsberga dzeju ...

es: /krītu uz ceļiem/ Es vienkārši vēlos atkal būt tajā brīdī, kad tevi bildināju - no tevis nāca tāda kā strāva

viņa: Laiks neiet atpakaļ - tikai uz priekšu.

es: un es tev atkal lūdzu...

viņa: un es saku: "Nē."

/tagad dzīvoklī ir ļoti, ļoti tumšs - bet pa logu uzpeld pilnmēness, un izgaismo telpu/

es: un kad tu mani naktī modināji un teici: "Vannasistabā ir zirneklis"

Latvijas Radio: ... un kad mēs runājām par Jāzepu Vītolu ... bet tas jau tikai morāli, bet tā Imanta Ziedoņa tautasdziesmas kombinācija mani tā liriski pacēla ...

viņa: man ir vienalga, vai tu saproti, vai nesaproti?

Latvijas Radio: ... tātad, sapnī rūķītis pie manis nāk, pagrabā tur šiverēties sāk...

es: .... /apsēžos uz grīdas, nokaru galvu./