Haļavas Dieva Virtuālais Templis

šis ir tik ļoti es, ka neērti paliek:
mani neapmierina fakts, ka es tikai tagad uzzināju par lolokaust.com un morning glory. nepieņemami. augstākajā mērā nepieņemami. kam jūs sūdi esat derīgi, ja jūs pat savu augstāko priesteri ar sliktāko interneta saturu nespējat apgādāt.

šī būs viena no tām nedēļām. es jau jūtu. ziniet,
tādas, kuru sākumā tev liekās: "ja es paspēšu visu, kas
man šonedēļ paredzēts es tikšu galā ar visu vienmēr un visur."
tāda, kuras beigās tu plāno padzerties tā, lai habla teleskops
novēro promiļu anomāliju no šejienes līdz andromedas miglājam
(manas astronomijas zināšanas sastāv tikai no pārdesmit star gate sērijām)

čoms ieteica multeni "ja tev patīk family guy, tad tev patiks drawn together - līdzīgs, tikai daudz aizskarošāks"

viņam bija taisnība. ej dirst cik viņam bija taisnība. multene taisīta kā realitātes šovs, kur vienā mājā savākti un dzīvo 8 viens par otru kretīniskāki tēli no dažādiem laikiem un medijiem (ir čalis kas faktiski ir šovinistisks supermens, ir vidējā aritmētiskā disneja princese, pikaču līdzinieks ling-lings uc). un tad vēl ir vardarbība. un narkomānija. un homoseksuālisms. un pirdieni. un rasisms. un antisemītisms. un pretīgi.

tas viss ir lieliski.

īss piemērs:

atklājās ka vienai no iemītniecēm vagīnas vietā ir čupa ar taustekļiem. pārējie atnāk ar dakšām un lāpām pie viņas, viens no viņiem "that vagina of yours is dead meat... curtains. HA!" un iedod pieci otram.\

vēl viens:

mājā uz laiku ievākusies garīgi atpalikusi butterface disnejprinceses māsīca vārda bleh. supermens spēlējot ar cūku (kurš ir čalis) pudeli sader uz 50 dolāriem, ka pamanīsies pārgulēt ar to dauni. viņš aizved viņu uz randiņu un samīlas viņā, tāpēc izdomā viņu tomēr necirst, bet viņa pati atnāk pie viņa naktī. no rīta princese pamana, ka bleh ir izkļuvusi no sava būra un atrod viņu supermena gultā. viņa izdzen bleh ārā (cūka gaitenī: "look who's doing the limp of shame"), bet tas varoņčalis izskaidro, ka viņam viņa tiešām patīk un princese nomierinās, bet pie viņiem ienāk cūka un samaksā supermenam 50 dolārus par pārgulēšanu ar retardu. princese protams nikna un aizliedz viņam tikties ar bleh.

pēc tam supermens sarunā ar kameru saka "jā, es pazaudēju savu lielo mīlu... bet MAN TAGAD IR 50 DOLĀRI" un aiziet netīrā šopingā.


atstāstīt multenes nav labs tonis, bet pohuj.
un ej dirst tas šovs ir lielisks

nav daudz lietu pasaulē, kas būtu labākas par apziņu, KA TEV IR MĀTESDRĀZĒJTAISNĪBA. saldā, melno sūda gabalu no sirds sildošā sajūta, ka tu esi bijis intelektuāli vai intuitīvi pārāks par kādu kretīnisku punduri, kurš kādā savas skumjās eksistences brīdī domāja, ka ir saprātīgi apšaubīt tavu dievišķo izpratni par kādu konkrētu lietu vai situāciju.

es piemēram jūtos kā fckn dievs tad, kad uzzinu, ka man ir bijusi taisnība. it īpaši, ja es savu viedokli esmu darījis zināmu krietnu laiku atpakaļ. zemāks indivīds tomēr manam ahūnajam viedoklim nav piešķīris vajadzīgo svaru un pēc brītiņa attopas, ka ausu sērs viņa ausīs nav ausu sērs, bet gan sveši sūdi, jo viņš atrodas ar galvu svešā dirsā. kroplis jau nekad nesapratīs, ka pastāv kāds, kas teica, KA TIEŠI TĀ BŪS, bet nekas, ar apziņu, ka tev bija taisnība ir gana.

man slimās mūzikas dīleris pirms vairākām nedēļām piegādāja jaunu Dubstep mantu. ja nu kādam no jums arī skrūvē smadzenēs tāpat kā man...

pohuj man ka tur ir ill nevis eel. un es apzinos, ka šitas ir līdzīgs im a shark im a shark suck my dick im a shark, daļēji tā bija domāts un daļēji ir pohuj

man pohuj, ka jūs nepiekrītam tam, kas tur būs rakstīts, tā ir mana maģiski zinātniskā teorija, kas nozīmē, ka tas tā ir, jo tā man ir ērtāk.

es pieļāvu kļūdu, es domāju, ka šo filmu būs grūt sapist taisot rīmeiku (treileris bija fantastisks), bet nē - filmu cilvēki ņēma un atrada veidu kā uztaisīt no tā gabala pilnīgu dirsienu.

scenārijā ir tik daudz lietas, ko varētu skatīt dziļāk un radīt filmai foršu zemtekstu, bet nekas no tā netiek izmantots. man gan jāsaka ka es neesmu redzējis veco versiju, bet man ir stipras aizdomas, ka viņi saglabāja to ko nevajadzēja saglabāt un pielika klāt to, ko nevajadzēja likt klāt.

aina filmā, kur hopkinss savam svešās asinīs guļošam dēlam saka "terrible things youve done lorens terrible things" ir lieliska - tikai uz tās vienas varētu būvēt šizīgu filmu ar labā un ļaunā cīņu iekšā cilvēkā

filmā čiksa kas izskatās pēc keitijas perijas lasa par likantropiju, meklē gudro čigānieti un beigās cenšas atrast vilkatī cilvēku - šo filmas daļu varēja taisīt plašāku (un ar citām beigām), apmērām "mīlošā meiča meklē veidu kā atbrīvot čali no lāsta" vai spēlēt uz cīņu galvenajā varonī starp viņa zvēra daļu un cilvēka daļu.

filmas pirmajā pusē ir apmēram 10 "pēkšņi izlec mošķis un taisa RAWR troksni" momenti. filmā ir vairāk slaktēšanas nekā pirmajā kill bill pusē, bet filmas kā šausmenes vērtība ir praktiski 0. Indiešu vilku puika (mazliet pēc golluma) vienīgais ir sort of šausmīgs, viss pārējais ir mēsli. slaktiņi arī ir stulbi, nekas fantastisks.

pirmajā versijā vilkača grimu taisīja no jaka matiem, jo savādāk tolaik laikam nevarēja, kas arī izskaidro to, ka viņš izskatījās pēc čubakas nevis vilkača . KĀDA VELNA PĒC TAS BIJA JĀATKĀRTO ARĪ ŠAJĀ VERSIJĀ? filmcilvēkiem ir vairāk datorgrafikas un videoshopu (vai kka tādā garā) nekā nepieciešams lai uztasītu sakarīgus un stilīgus vilkačus kā van helsingā vai underworldā. man nav saprotams kapēc vilkača lāstam jāizpaužas kā superātrai matu augšanai uz visa ķermeņa...

īsumā: neskaties filmu, skaties 4 reizes pēc kārtas treileri un domā cik kruti to filmu varētu pasniegt. filma nespēlē uz vājrātību, nespēlē uz labā un ļaunā (vai cilvēka un zvēra) cīņu, nespēlē uz mīlestību, nespēlē uz baiļu faktoru, lai gan scenārijā ir iespējas paplašināties jebkurā no šiem virzieniem. filmas pirmā puse ir gandrīz vai baudāma, jo tev liekās ka sekos kkas sakarīgs, bet nekas sakarīgs neseko un viss labais tur noslīkst nekompetentos sūdos.

šoreiz tālāk tikai tie, kas neviebjas, kad runa ir par datorspēlēm, visi parēji - škic

šitas sūds spiež... Call of Cthulhu: Dark Corners of the Earth

Es biju domājis, ka horror spēles ir tādi paši mēsli kā horror filmas - tumši interjeri, sastresojoša mūzika un briesmoņi, kas vai nu pēkšņi parādās, kad tas ir ironiski/pilnībā nepieciešami vai arī lenām iznāk no tumsas un, čībām šļūkājot pa flīzēm, tuvojās, lai tu paspētu saprast, ka jābaidās, bet šitas mani ir maigi pārsteidzis. Tā spēle ir salīdzinoši veca, nekādus grafiskus orgasmus "MANA GRAFIKAS KARTE IR TIK KRUTA, KA PAT SKAŅAI IR PIKSEĻI" cilvēki tur neatradīs, bet tas te nav pārāk vajadzīgs.

H.P. Lovkrafta darbus es neesmu lasījis, bet es zinu, ka skaitās kvalitatīvas grāmatas. spēle bāzēta uz vienu no viņa īsajām grāmatām "shadow over innsmouth" - šizofrēnisks privātdetektīvs ksenofobiskā ostas pilsētā meklē pazudušu pārdevēju. Sūdi protams aiziet šķērsām, viņš sāk redzēt svešas domas, atrod šķērsielās asiņainus līķus, pilsētu kontrolē slims kults, parādās dzīļu briesmoņi utt. Visvairāk priecē  atmosfēra (piem. naktstauriņš lidinās ap lampu un taisa milzīgas ēnas pa visu istabu) un prātā jukšanas fīča - skatoties uz mušu un tarakānu apsēstiem līķiem, cilvēkiem, kam noplēsta āda, dzirdot tikko kā nomirušas meitenītes balsi kanalizācijā, redzot kroplu stāvu alejas otrā galā uz jumta vai vienkārši skatoties lejā no liela augstuma spēle sapiš tavu uztveri, liek tev dzirdēt sačakarētas balsis, liek tev čukstēt par to kādā sviestā tu esi sagājis, vai rāda flashbakus no laika, kad galvenais varonis bija trakonamā.

trakonami un ratiņkrēsli ir kkāda dzelzī kalta šausmu klišeja - veidotāji domā, ka smadzenes saņemot vārdu "trakonams" jau automātiski darbina baiļu stumbru (nu un, ka nav tāda - tagad, bļe, būs)

bērnišķīgi, bet pierasts jau - īsta problēma ir tajā, ka tas ir mēslā ierobežojoši. brīdī, kad tev kaut kas beidzot jāizdara, tu atceries precedentu, kad to pašu darīja kāds nicināms subjekts, kuru tu nesauc par cilvēku, un rokas neceļas to mēģināt darīt. katrs teksts liekās iedomīgs, katrs joks - slikts, katra darbība - stulba, jo kāds jau to ir darījis un sabojājis to vairākiem gadiem uz priekšu.

es nekad nedziedātu uz skatuves, jo es zinu, ka lielākā daļa cilvēku, kas nokļūst uz skatuves izpilda PILNĪGU sūdu. es nekad nevarētu būt mākslinieks, jo es zinu, ka mākslinieks no malas tomēr ir peņa mētātājs "es vicinu otu un ķēzu uz audekla krāsainas joslas - tā ir mana māksla, cieniet mani", es nekad nevarētu būt politiķis, jo pat sakarīgos politiķus samaisa ar sūdiem (un politika piš prātu)

un tas pats visu laiku, visur. piemēram no tā izriet konkrētā problēma: taisīt pickup čiksai bārā, jo es zinu cik cheesy izklausīsies tas, ko es teikšu - es uzreiz iedomājos, kā to izpilda kkāds dumjš penis un man uzreiz riebjās tas teksts - liekās ka tas nemūžam nenostrādās, bet ja nostrādās, tad tā ir tiešām, TIEŠĀM dumja čiksa.

un lai gan es apzinos to, ka varbūt čiksa nemaz nav dumja, varētu piekrist tikai tapēc ka liekos gana labs un pozitīvi atbidētu uz jebkuru līniju, kas nāktu no manis, tā apziņa ir štrunts salīdzinājumā ar dzelzs un spaikiem klāto pārliecību, kuru aprakstīju iepriekšējā rindkopā.

izeja ir būt mēslā orģinālam, taisīt maza mēroga unikālus sūdus, lai pašam nav visu laiku sajūta, ka to jau kāds ir sabojājis, bet nepieciešamās ģenialitātes - tālāk par "jancīgu" (ahūns vārds, gadiem neesmu dzirdējis) žargonu un dažiem pārlieku inženiertehnoloģiskiem risinājumiem nav tikts.

afigena lieta tā ir, nebeidz pārsteigt cik dažādās vietās to mantu var atrast. es nerunāju par "ū, bla bla bla šī cilvēka darbi un pasaules uzskati mani iedvesmo" bulšitu, tā ir iespaidošanās nevis iedvesma. kad es saku iedvesma, es domāju tos signālus, kas kkādā veidā nokļūst tavās smadzenēs un dod tev vēlmi kko radīt (vai iznīcināt - iznicības radīšana arī ir radīšana).

kā drošu piemēru, kur var rast iedvesmu, es varu minēt romantisko komēdiju plotu lasīšanu - goč pendel, es zinu, ka man pēc tam gribēsies kko sakapāt lupatās (kad nepieciešams adrenalīna šots - ej dirst, tā ir mana maģiskā zinātniskā motivācija) vai uzzīmēt peintā (es valentaines day aprakstu izlasīju - prātā radās aina no 68. gada planet of the apes tikai nevis gorillas jāšu medī cilvēkus, bet cilvēki jāšus medī resnus cilvēkus. no idea - iedvesma n shit).

līdzīgs efekts ir svešus blogus apmeklējumam, šīs interneta kloākas ir tikai "mīļā dienasgrāmata" attālumā no 13gadīga meitenīguma singularitātes (rodas iedvesma darīt pēc iespējas vīrišķīgākas lietas - izaudzēt ūsas, nocirst koku, iztēst laivu, kalt dzelzi utt).
katru reizi, kad es redzu tāda tipa sūdus es apšaubu savas tiesības saukties par cilvēku, jo man taču arī ir blogs (diametrāli pretējam mērķim gan)

ja godīgi, tad iespaidošanos var diezgan viegli sajukt ar iedvesmošanos - es nesen ašpadsmito reizi noskatījos gaja ričija revolveri un kādu brīdi tiešām domāju ka esmu atradis iedvesmu lai mainītu savu dzīvi un iznīdētu savu iekšējo balsi, kas it kā personificē alkatību, bailes un egoismu (pārdomāju jo tad nebūtu neviena, kas smejas par maniem jokiem, neviena, kas attur mani no izgāšanās, kad esmu skaidrā, neviena, kas saka "DO IT FAGGOT", kad esmu mēslā. tā ka par iespaidošanos man nav īsti brīv' dirst.

agrāk es aizmirsu savas idejas un tad bēdājos, ka esmu aizmirsis kko labu, tagad es, pat būdams galīgā štimmē, visas pierakstu, bet bēdējos, kad esmu pabeidzis un skatos, kas no tā visa ir iznācis. apmēram "redz es atklāju ātru metodi, kas ļauj izmainīt izrunu - tas palīdzēs cilvēkiem, kuri rausta valodu", bet pēc laiciņa *BĀM* "tavu atklājumu lietos, lai kianu rīvzam ļautu runāt street slengā viņa nākamajā filmā, kur viņš tēlo rozā mūmiju, kurš smaržo pēc melonēm un avokado un saprot resnas meitenes"

un es sesijai liku apēst pašai savu roku jau kur tas laiks, es vienkārši esmu slinks un nespēju uzzīmēt savus peintus laikā, tas tā, ja nu kāds padomās, ka esmu galvā miris un nespēju sesiju laikā nokārtot un to taču es nevaru pieļaut, pļeķ, tēls kkāds jātur or something

vāji saistīts: kādreiz esot rīkots, laikam neoficiāls, 24 stundu basketbola mačs starp rtu un lu tehniskajām fakultātēm (laikam), daudzi purni spēlējuši un mainījušies noteiktos laikus, lai var nepārtraukt spēli un zin kad jāspēlē. tur līdzi jušana protams un kodiens ar tādiem fenomeniem kā "RTU! RTU! RT*ŪŪŪŪŪGHĻRVĻEGH*" un piepūš sev klēpī.
neesmu dzirdējis ka tagad kkas tāds būtu, tikai, ka kkādas lu fakultātes "bērniem ar īpašām vajadzībām" savā starpā pizģī karogus un apsaukājās vai kko tādā garā.

tikmēr rtu loģiski ka bīda zinātnes robežas un tuvina cilvēci zvaigznēm

man nepatīk atzīties, bet es tādā aparātā esmu bijis divreiz - big suprise, appisa mani par div' sē-'šnt - es bijus sarkans nākamās divas nedēļas un neieguvu ne papildus iedegumu, ne arī papildus pišamgaļas, acīmredzot viens vai vairāki elementi ķēdē "ultravioletas lampas - mana āda - mazgadīgas slampas, kurām patīk solārija pimpji" nedara savu darbu kā pienākās


FUCKING KAĶIS ZEĶĒS, nekam ko jebkurš jebkad teiks nebūs nekādas nozīmes

ej dirst... ir, vienkārši ir - mr freeman (šitas un viss pārējais)

kāda sūda pēc es par šito filmiņu sēriju neko nezināju? (laikam jau tāpēc, ka no manas līdzcilvēku grupas tikai 2 purni puslīdz saprot krieviski un nevemj to darot - topiks veselai diskusijai vispār)

The man of knowledge must be able not only to love his enemies but also to hate his friends.

Friedrich Nietzsche

paskatities uz mani es esmu tik gudrs un dziļš jo es citēju cilvēkus kurus citi uzskata par dziļiem un gudriem respektējiet mani

ārnijs (laikam conan the barbarian) atbild uz jautājumu "what is best in life" (rindiņa norauj jumtu, uzliek pa jaunu ar sarkaniem daktiņiem un tad norauj vēlreiz)

"To crush your enemies, see them driven before you and to hear the lamentation of their women"

no vienas puses, galīgi un pilnīgi nepareiza un arhaiska doma, bet no otras - vienīgā taisnība, pēc kuras sirds dziļumos dzīvo katrs cilvēks. arī mūsdienās. ja visi dzīvo pēc šāda principa, tad loģiski, ka sūdi aiziet saniski kkādā punktā un beigās visiem ir slikti, bet tikmēr, kamēr tu esi tas, kurš šķaida, dzen un piš, nevis tas, kuru šķaida, dzen un piš, tu nevari noliegt, ka tajā rindiņā nav necik taisnības.
.
un, jo šobrīd pilnīgi atbilstoši, te ir tas, ar ko es nogalinu laiku:

Barbarian Onslaught: The Secret of Steel (asinis un kiškas included)

es atskatījos uz tiem preperātiem, ko es pievienoju šejienes fizioloģiskajam šķīdumam un, lai gan ar manu muti iespējams šobrīd runā slims dubsteps, redzu savādas lietas

1. es kkad biju izdomājis, ka pārstāšu činkstēt un taisīšu testosterona un tērauda pārpilnus tekstus un bildes - necik tālu neesmu ticis, trūkst kvalitātes, trūkst grādu
2. pēdējā laikā nesanāk vairs skaisti izlamāties, man nav jēgas no trula "bļe", ja tas nav skaists uzsvars, ja tas nav enkurs spēcīgam vikingu teikuma kuģim (pieveriet acis uz šito), ja pēc viņa nepaliek aizvērtas mutes un laimīgāks pontifs
3. es taisu viļņveidīgi - ja šitas būtu mežs un ieraksti būtu sēnes, tad Olgas tantei būtu ērti savākt visas, jo tās būtu saaugušas puduros, nezinu kādā veidā tas ir savādi, bet kkas tur netīrs toč ir
4. abi mani tēli (inspektors un briļļainais lohs) taisa sliktus sūdus un ir aizņemti ar kkāda veida uzvarēšanu dzīvē - diezin par ko tas liecina...

runājot par sliktiem (vai vardarbīgiem) sūdiem - parādīšu drīz kā es piebeidzu sesiju, ar ko es nodarbojos brīvajā laikā (vispār nekā divdomīga, vispār) un vēl vienu šizīgu dubstep gabalu (atceraties borgore?)

fuck yes! smogs rīgā! nejūt to saldo smaku, kuru parasti, bet nekas. mums ir izdevies - kiberpanks ir iestājies! tikai jāatrod mežonīgi kruta paskata PBF gāzmaska un nākotne var nākt mani savākt

"man riebjās sals/ziema varētu ilgt tikai dažas dienas gadā/ārā ir fuj, jo auksts/kā gribētos tagadiņ uz kādiņu siltiņu zemīti aizbrauktiņ"

EJIET DIRST

ziema spārda, kārtīga ziema spārda kārtīgi - tas sūds, kas mums bija pagājušos pāris gadus vispār nekam neder. tas nav tāpēc, ka man ļoti patiktu kkādi ziemas prieki un izklaides cenšoties nokļut lejā no kalna spēlējot kalna ruleti (tāda pati kā krievu, tikai ja zaudē šitajā tad piezemējās uz locītavas vai kakla un salauž savus sūdus, ja vinnē tad vienk spēlē vēlreiz), tas tāpēc, ka ja ir ziema, tad ir pienācīgi ja ir sniegs un auksts - ja ir sniegs, bet temperatūra turās ap 0, tad nežēlīgi ātri apnīk, mazi pirdieni saveļ visu sniegu sniegavīros atklājot to, kas palicis pāri no rudens un tas ne pēc kā ziemā neizskatās, slapjš sniegs kretinē pārvietojoties, jo visur šļura un starp sniegu un asfaltu ir centimetrs slapja ledus, kas slīd kā kuces dēls, ja liekot virsū kāju spēka vektors pļeķ sanāk nepareizs.

es domāju ka nebūtu nepieklājīgi, ja es te dalītos ar vēl mūziku (hell, kopš kura laika es te rūpējos par pieklājību), šitas varbūt nebūs tik iznīcinoši degradējošs kā borgore (un stils vispār nav tas), bet specifiski tomēr

Angelspit - 100%, a la mode a la mort, elixir un vēl daži sūdi no krankhaus albuma

šitā ir man īstā mūzika - sort of roks, mazliet elektronikas tur, neviens nemāk dziedāt, tāpēc vienkārši skaita vārdus, daudz naida un melnuma, bet vairāk par visu tā mūzika ir mēslā netīra. un kad es saku netīra, es domāju ne tā, ka mazgadīgas mauciņas sāk dejot savā starpā, lai pievilinātu katru kretīnu 1km rādiusā, kuram ir piecītis pie sūda dvēseles, uztaisot stieni biksēs katram džekam, kurš gana ilgi paskatās, bet netīra tāda ziņā, ka liriki ir pilni ar indi un ja varētu, tad prasītos noskalot smadzenes pēc klausīšanās.

lai gan, pārdomājot to vēlreiz, porcija ar smukām, knapi legālām metienītēm, kas plēš deju grīdu uz visām četrām pusēm pie šitādas mūzikas ir viena no lietām, kas man reizēm pietrūkst, kad es laižos kanoe lejā pa šmigas upi.

inspektors akmens nav zaudējis ķērienu

es to kādreiz jau dirsu, bet neatceros kad, cik ļoti un kur, tāpēc tagad kāds to var dabūt vēlreiz

kad apkārt cilvēki dara stulbu bulšitu (visu laiku dod pisienu par lietām, par kurām TIEŠĀM nevajadzētu dot pisienu, nedod pisienu par lietām par kurām vajadzētu dot pisienu utt), gribās ieskrāpēt grīdā līniju ar nazi un uzsist ar kāju otrā pusē, lai otra puse nolūst un aizpeld prom, bet pašam skatīties kā tās otras puses stulbeņi čakarējās ap neko, kā viņi kopā ar saviem pārlieku nopietnajiem un triviālajiem ieskatiem un strīdiem uzskrien uz kkāda fkn aisberga un slīkst, pimpji. viņi protams ķersies pie manas nolauztās grīdas malas, bet es viņiem ar kurpi pa pirkstiem: "rokas nost, kropli, nepis manu pasauli, tev bija savējā - pats vainīgs, ka saplēsi". tad es noraušu ūdeni un pēc tam, kad viņi būs pazuduši kanalizācjā, turpināšu mācīties, pārtikt no cepta siera un dzert alu savā retard-free pasaulē