Haļavas Dieva Virtuālais Templis

Man uzdeva padsmit minūtēs sagatavot piecu minūšu garu runu par tēmu "alfrēds rubiks un alus". es nākamreiz padomāšu vēlreiz, pirms mēģināt runāt par kaut ko, kas nav mans lauciņš ar cilvēkiem, kas konkrētajā jomā cīnās čempionātos...

es uzbūru ainu par to kā viņš jau bērnībā atklāj, ka alus viņu pārvērš par niknu lokomotīvi, un kā viņš mēdz doties vairāku mēnešu ilgos izbraucienos uz amerikas pilsētu Reno kur, sadzēries alu, viņš sarkanā triko piedalās reslinga cīņās zem segvārda RubX. es noslēdzu to visu ar vēl vienu tējkaroti buļļa sūda sakot, ka ja nebūtu atrasta viņa dienasgrāmata, to neviens tā arī nekad neuzzinātu.



lai gan muldēšanas laikā audiencē bija dzirdami arī smiekli, pēc tam, kad biju beidzis savu verbālo caureju, sekoja paredzamā reakcija - kad tu mēģini pilnīgas muļķības, kaut arī nekādā veidā necenšoties tās pasniegt kā kaut ko nopietnu, stāstīt nopietniem cilvēkiem, tu pēc tam tiec samaisīts ar sūdiem.

izteikti neradošs tagad esmu, visas manas idejas ir sūdīgas, neko jēdzīgu nesenāk ne uztaisīt, ne izdomāt (bet pat manas sliktākās idejas tāpat ir labākas par tavām labākajām idejām)

es vienkārši nodošu tālāk grafisko domu, kuru radījis kāds cits:



šo varētu kkā pielāgot un izmantot par vizītkarti, teksts vienkārši ģeniāls

šī mēneša ļaunākais joks:

7 books we lost to history that would have changed the world

ja kaut vai daļa no tā ir patiesība un cilvēks tiešām ir pazaudējis kaut vai kripatu tā krutuma, kas tur pieminēts, tas ir tāds stienis visai cilvēcei...

tagad mēnesi būs bail dzēst ārā jebko no kompja - ja nu pēkšņi tā būs vienīga liecība par kādu nežēlīgi krutu mūsu laikmeta šķautni



un jā, es tiešām ticu visam, kam es vēlos ticēt no tā, ko raksta moroni cracked.com

es salutēju autoram

uz matemātikas (augstākās matemātikas that is) pierakstu (papīru, 2 burtnīcu un klades veidojums, kuru kopā tur skavas, izolācijas lente un tumšā enerģija) viena stūrīša stāv manis pierakstīts "MADNESS?" lieliem drukātiem burtiem. meklējot kko, kas man ļautu atkost analītiskās ģeometrijas parādu es atļāvos to izlasīt.

es nezinu kas ir neveiklāk - tas, ka mani kaimiņi pirms 3 minūtēm dzirdēja kā es bļauju THIS IS SPARTA (sienā ir izļurkājusies rozete, kas ļauj man dzirdēt, kā aiz sienas raud zīdanis - es esmu diezgan pārliecināts, ka tas bērns raud, jo no savas puses savukārt dzird kā es reizēm maniakāli smejos), vai tas, ka es vispār kko tādu nejauši izdarīju un jūtos par to apmierināts.

reizēm vienam ir jāupurējas pārējo labā - kkas tāds, ko cilvēki, man liekas, pārāk bieži aizmirst

sesijas iemiesojumam ir jātop iznīcinātam, šķīstītam un padzītam atpakaļ un pazemi, kur krās spēkus, lai uzglūnētu mums atkal.
nekas, es stāvēšu sardzē, kamēr man vēl ir laiks, tādēļ neskumstiet. neskumstiet - Haļavas dievs mēdz sniegt negaidītu veiksmi arī sesijā.

man nesen pārmeta, ka es pārāk bieži meitenes saucu par sūdiem (ja man būtu 10 santīmi par katru reizi...), tāpēc es nolēmu pārskatīt savu attieksmi pret manā sabiedrībā esošajām meitenēm, vai vismaz to, cik daudz es savu attieksmi ļauju manīt citiem.

es esmu loģisks, kad man tas ir izdevīgi (lasīt: smieklīgi), un iracionāls, kad standarta loģikas pielietojums apgāztu to, ko es mēģinu pierādīt. Es tā daru tikai, kad gaisotne ir vairāk vai mazāk nenopietna un man pašam tas liekas jautri (gandrīz vienmēr) un/vai telpā ir cilvēki, kas, pēc manām domām, to sapratīs.

jebkurā gadījumā, mans šķietami vienveidīgais domu gājiens nopelnīja man tāda tipa apvainojumu, kā "vīriešu loģika". no vienas puses mazliet skarbi un sort of aizskaroši, bet no otras puses, ja pareizi atceros, ir tikai viena loģika un tā ir vīriešu uztaisītā, bet, man nepatīk lēkt šovinisma baseinos, tāpēc es nodevos īsām pārdomām.

es pieņēmu, ka savelkot kopā "kas vīrietī patīk sievietei" un salīdzinot ar to, kas sanāk praksē, es beigās dabūtu apstiprinājumu vai noliegumu tam, ka sieviešu loģika ir labāka par to, kuru leitoju līdz šim

#cik man zināms meitenēm patīk visādi chick fliki un mīlas stāsti, piemēram "mūlenrūža", kur galvenajai varonei (maukai btw lol, ja pareizi atceros, lai gan tas nav tik svarīgi tagad laikam) bija lielā dilemma starp čali, kuru viņa mīl, un čali, kuru viņa nemīl, bet kuram ir nauda. cik es savācu, jēga ir "NAUDA NAV GALVENAIS". tātad meinstrīma viedoklis ir tāds, ka nauda nav izšķiroša.
#viena no pirmajām lietām, ko iemāca, kad tu ej spēlēties smiltiņās ir "meitenēm sist nedrīkst" (nekad nepasaka skaidri un gaiši kāpēc tāds bezizņēmumu likms pastāv - kmon reizēm anniņa visu laiku spēra spainīti un reāli uzprasījās, bet likums paliek likums, sist meitenei nedrīkst). tas likums cik es saprotu ir spēkā arī kad tu vairs nespēlējies ar smiltiņām (mazohistiskas meičas ir izņēmums es domāju, par to mēs varam vienoties).
#cik savas ziņkāres dzīts esmu lasījis sieviešu žurnālu rakstus, aptaujas un populāru sieviešu intervijas, viena no lietām, ko sievietes mēdz meklēt vīrietī ir humora izjūta. ne gluži tā, ka tā lieta ir obligāta, bet bet ja tās mantas džekam pietiek, tad tas laikam skaitās kā plus.
#pareizā smadzeņu un muskuļu attiecība ir kkas, ko es neesmu sastapis savās ekspedīcijās sieviešu žurnālos. Teorētiski džekam jābūt gan gudram, gan spēcīgam, bet muskuļi praksē ir svarīgāki (nūģiem ir problēmas ar meitenēm, nevis sportistiem).
#pašapziņa esot svarīga. man to spridzina ausīs. man to lej rīklē. man to injecē kreisajā pakaļas vaigā. sūds. ja tas ir svarīgi, tad pieņemsism, ka tas ir vajadzīgs.
#džeka ārējā izskata standarts ir kkas tik nestabils un dīvains. Es spēju saprast kkadu gibsona vai konerija skatu, bet tās sejas, kas ir sieviešu gaumē tagad, es nemaz negribu saprast. paldies dievam, ka krūšu muskuļi un kačāta prese vēl skaitās kko vērtas... kad arī tās pazudīs, rietumu pasaule tiks noskalota podā, mark my words

lietderīgo informācijas daļu salieku tabulā kopā ar vēl dažām sort of svarīgām iezīmēm un salīdzinu divus keksus un viņu gala rezultātus:

vai ir kādi fckn jautājumi? sieviešu loģika nav loģika.

ziniet, labāk es paturu savu iepriekšējo divsejaino domu gaitu, kurā ir pārāk daudz indes un pārāk maz cilvēcības, nekā cenšos atrast loģiku tur kur tās nav (nauda un pa vēderu sišanas aspekts bija pārliecinošākie punkti)

jūs droši, uzlieciet man birku "lohs", dirsiet, ka es esmu nevis pierādījis savu taisnību, bet gan izdomājis kko, ko noliegt.

es to nolikšu tā, ja pēc nedēļas zemi pārņems sūda resnas feministiskas amazones un uz aizdomu
pamata par šovinismu piespriedīs man elektrisko krēslu, es, izdalot svaigi ceptas gaļas aromātu, jutīšos atvieglots, jo tikšu sodīts par uzskatu, pie kura esmu nonācis pats. lietojot vīriešu loģiku, bet anyway. pats.

man kādreiz bija prastas saulessbrilles baltā rāmī, kurām souljaboy stilā bija ar tipeksu uzrakstīts uz stikliem "VAFELE". es ar tām brillēm biju uz sensation pēdējo, kas bija latvijā. man neviens neko neteica pa viņām. tad bija viens pasākums, kurā man vafeļbrilles bija līdz. pasākuma gaitā brilles es iedevu panēsāt citam cilvēkam. rezultātā visi apkārtējie šim cilvēkam stāsta cik viņam šīs brilles ir labi izdomātas, krutas un cik viņš vispār ir taisīts no zelta un lūdz viņam pastāstīt kā viņš izgudroja internetu. es neesmu īsti pārliecināts kā sauc to sajūtu, kad tā notiek - viss kas man nāk prāta ir nopietna, prom pagriezta seja un vārds "bļe".

tas acīmredzot arī ir zināms triks - pastāstīt kko vai izdomāt kko tā, lai būtu efekts uzreiz un zelta kalni krautu tikti pie tavām kājām, nevis pie mūdža kājām, kas tavu vāji pasniegto produktu paņem un atstāsta maksimālā efektā, atstājot tevi mērcējot kājas pašam savos "ES TO SŪDU IZDOMĀJU JAU PIRMS VIŅA! ES TO TEICU JAU PIRMS NEDĒĻAS, BET JŪS PIMPJI TO PAT NEIEVĒROJĀT!"

un tagad kkas kam vajadzētu skārt visus:

es diezgan sen dzirdēju anekdoti - čalis nomirst un nonāk paradīzē, viss laiks paiet kaut kādā veidā balējoties, pavadot laiku ar draugiem, dzerot aliņu, tikai kaut kāda iemesla dēļ katra mēneša beigās atnāk viens cilvēks un katram iedzen pakaļā 1 naglu. čalis neizpratnē, bet viss pārējais ir super un pārējie arī nepievērš uzmanību. pēc kāda laika čalim tomēr apnīk tik ļoti, ka viņš sarunā ar kkādiem lielajiem čiekuriem, ka viņu uz pārbaudes laiku pārcels uz elli. elle viss ir tieši tāpat - aliņš līst, tusējās ar vietējiem, džeki un meitenes, viss savās vietās, bet mēneša beigās neviens nenāk un naglu pakaļā nedzen. pēc pāris mēnešiem čalis pasaka, ka atpakaļ uz paradīzi neies, paliks ellē. čalis priecīgs, viss super, naglas neviens pakaļās nedzen, dzīvo nost, bet tad 6 mēneša beigās atnāk tas pats cilvēks, kas paradīzē ar spaini ar naglām un sasauc visus. čalis prasa kas notiek un cilvēks viņam atbild "kas par problēmām studentiņ? sesija! sesija pienākusi!"

pēc pāris dienām parādīšu savu vizuālo sesijas problēmas risinājumu

kādu dienu, kad vīrietis neskatīsies, sieviete paņems šprici, sūdi aizies sāniski un tas viss beigsies ar to, ka bērnus taisīs aziātu bērneļi kkur vjetnamā pagrīdes darbnīcās, jo tā sanāks lētāk nekā izmantot dzemdes

to 3l alus torni čili picā sauc par metro dispenseru. kad stulba sieviete viņu strauji noliek uz galda, no viņa nā putas un izskatās ka tā alus truba beidz...

tas nav metro dispensers. es to saukšu tāpat kā savu pirmo īsto siltasiņu mājdzīvnieku, kurš būs pa īstam mans (ķieģelis Gunārs un ūdens Mitrs nav siltasiņu, bet tie divi pidari no kaķiem, kas dala ar mani dzīvojamo telpu nav īsti mani.

izmantojot pēcsvētku šoku jānoliek dažas lietas taisni.

priekš reāla - ja kāds tiešām ir gana galvā drāzts lai citētu mani, būtu sweet, ja citi cilvēki zinātu no kura avotiņa tek šis čuru krāsas ūdentiņš, es saprotu ka tā ir garīgas atpalicības pazīme, ja es tagad mēģinātu jums to prasīt, bet tomēr - es gribu lai man kāds parāda kur mani atreferē, pohuj kādā formā. Man to vajag zināt un redzēt - ja man izdotos augstāk vērtēt savus sūdus es justos labāk, taisītu vairāk testosterona or something un, attiecīgi, labākus sūdus jums varētu pasniegt. nekas nepalīdz realizēt ideju tik labi, kā endorfīnu šots smadzenēs no apziņas, ka kaut dažiem purniem patīk tevis ražotie dubļi.

2 grandiozas ballītes.
vienā man izdevās morāli iznīcināt meiču, kas domāja, ka uzlejot man uz galvas ūdeni un ielejot ūdeni mana alū un iesitot man pļauku un ielecot man klēpī un mēģinot nobučot viņa mani kaut kādā veidā uzvarēs. resna iespēja, stulbās pēdas fileja...
otrā man izdevās nepazaudēt seju, neieslēgt savu ļauno dvīni, nekļūt hiperaktīvam, nebēgt no cilvēkiem, neapdraudēt savu dzīvību, neaplieties ar šmigu un tajā pašā laikā ļoti skaisti turēt dzērumu visa vakara garumā. šoti ir mēslā labākais kas ir noticis ar vecrīgu šajā ērā.

un tas pimpis gaiši brūnajā/pelēkajā jakā, kas man iegāza pa muti šotos un izskrēja ārā pirms es paspēju kko izdarīt... atradīšu, suka, norakšu - pohuj ka es pat mortal kombatā 3 vairs kauties nemāku, kad es esmu padzēries es neesmu dzēris lielpontifs - es esmu vesela dzērušu zombiju mutantu robotu armija.

un man ir ienākušās ziņas no multipliem avotiem, ka sarkanais, šņegu vicinošais stikmens ir kaitinošs. lieki teikt ka tā bilde tur paliks.

Man besī milzīgas (nevis lielas, bet milzīgas) un pūkainas ziemas cepures, kas liek regulāram pižikam izskatīties pēc alus korķa. man riebjas fakts, ka tie sūdi skaitās stilīgi - tā cepure ir pārāk liela, vēl mazliet un tā vai nu atdzīvosies vai arī tu sasniegsi lēdiju gagu nesakarīgo galvassegu skalā. man besī krāsainas un/vai mirgojošas ziemassvētku lampiņas un cilvēki, kas tādas karina. mani kaitina drausmīgi.
vēl man ir apnicis domāt ziemassvētku dāvanas - cik gadus pēc kārtas var izdomāt orģinālas dāvanas? vitamnīni, ziepes kkādā vēl nedāvinātā formā, fotoalbumi, kkas ēdams, drēbes, grāmatas, cigāri. es nedomāju ka kaut kādā brīdī man parādīsies spēja dirst naudu, tā ka es varēšu apdāvināt cilvēkus ar nelieliem biznesa uzņēmumiem un vidēja izmēra jahtām - agri vai vēlu viss, kas ir manā rocībā, būs kkādā formā uzdāvināts. un ko tad? pat ja pēkšni radīsies ģeniāla ideja, tad tu tikai radīsi sev lielākas problēmas dāvanas meklēšanā nākamgad. sūds.

bet man patīk ziemassvētki, tur nav nekādu problēmu kopumā - kamēr mani nedzen uz baznīcu un neliek velt bluķi (bet ja jau, tad labāk velt bluķi - pagānu ziemas saulgrieži tomēr ir vairāk svinami un tuvāki, nekā 2000 gadu sena hipija piedzimšana) viss ir ok. piparkūkas uzcept un pamēģināt sasaiņot kko (mainās ģeometriskā forma, kas estētiski jāsapako, bet citādi nav jāmēģina savi pārsist katru gadu). tāpat palīdz tādi cilvēki, kas spēj uzšmorēt šitā:

tas ir rūdofs - vienk sweet, vai ne?

jēzus ir tāds awesome reklāmas triks. tu vari lūgties dievu, kuram ir liels plāns un viņš ir visuvarens, bet ja tas, ko tu lūdz neietilpst viņa plānā, tu neko nedabūsi un viņš pat lielākoties nepapūlēsies atbildēt, bet jēzus tev varbūt neiedos jaunu mašīnu, bet man šķiet no viņa  atbalstu tu dabūtu drīzāk, nekā no keksa, kuru neviens nav redzējis tik ļoti, ka pat nezin kāds viņš izskatās. jēzus ir tēls kuru pievienoja sāgai otrajā daļā, bet viņš vismaz nepārcieta 180 grādu pārmaiņu tikai lai pievilinātu lielāku skaitu cilvēku - es esmu dievs, es pirmajā daļā slaktēju visus, kas traucē cilvēkiem, kas man tic. o, bet es esmu dievs no otrās daļas, tagad es visus mīlu un lai to pierādītu es atradīšu vienu nožēlojamu čali, kurš pat nav paspējis uztaisīt mīlestību ar savu sievu un iedošu viņa sievai savu bērnu, kurš uzaugs par bezdarbnieku, bet vienalga būs awesome labs čalis un ļaušu jums visiem viņu noslaktēt jo tas kkādā veidā atcels jūsu grēkus un tad es pazudīšu uz simtiem gadu, ļaujot baram dīvaina paskata idiotu rīkoties "manā vārdā" un slaktēt cilvēkus, cīnīties par varu, attaisnot savas metodes un pist bērnus (gan pārnestā gan tiešā nozīmē)

nē es neesmu lasījis bībeli, atpisieties no manis

nospiediet uz bildes, lai saprastu, kas tā par audioprizmu, kas ļauj redzēt lietas savādāk (ja spiež ar peles riteni tad var vienlaikus saņemt seksu ausī un skatīties, ko es redzu, kad saņemu to pašu seksu ausī)

esmu nokļuvis ārpus parādu melnā cauruma notikumu horizonta - es joprojām izjūtu tā gravitāciju, bet šobrīd man ir vismaz laiks... man vairs nedraud nonākšana nepaspēšanas un pārmetumu singilaritātē

viss ko varēju atļauties atlikt esmu atlicis, viss kas bija iespēju robežās ir paspēts, uz spēles laukuma tagad ir formalitātes un štrunti



es kkad savā nodabā pabeigšu un prezentēšu te vienu savu komiksa vīziju komplektā ar saistīto muzikālo pavadījumu. es nedomāju, ka jums patiks - nebūs jums tāds pats efekts kā man visticamāk, bet diez, ja nu pēkšņi jūsu starpā izrādās cilvēki, tad sanāks ar vienu ķemmi divus kažokus ķemmēt

super - dedlaini
visu semestri ir spīdējusi haļava - viegli varianti tikuši, manus darbus sajauc vai neizlabo un akceptē ar augstiem novērtējumiem, bet tagad... game over.

šīs nedēļas pirmajām 4 dienām izdarāmo uzdevumu blīvums ir lielāks nekā mirstošai zvaigznei.

es nemāku programmēt, ne pie šī pasniedzēja, ne šogad, nē. dedlains rīt.
es esmu pilnībā aizmirsis tabulu taisīšanu ekselī. dedlains rīt.
man nav laika 3 matemātikas mājasdarbiem. dedlains parīt.

kluss panikas uzbrukums, bet nekas - pārsteidzošā kārtā ir purni, kas uz jautājumu "OMGZOMG, ko lai tagad dara?" neatbild ar

bet paskatās ko var izdarīt manā labā vai pat pārtaisa grafikus ekselī, jo man cita versija, lai man būtu no kā paskatīties.

un pat ja es nezinu ko es šitajā sūdu vētrā daru, es tāpat esmu pārliecināts, ka te ir labāk nekā jebkurā citā vietā...
varēja būt arī ļaunāk - ir taču arī tik bezjēdzīgas lietas ko mācīties kā ekonomika, jurisprudence, filoloģija vai mātesdrāzēj-teoloģija

"apocalypse now" leģendārais kilgora teksts - labākā vieta visā filmā:


helikopteru kavalērijas pulks skanot "ride of the valkyres" ieņem vjetkongiešu kontrolētu ciemu, tikai tāpēc, ka pie ciema ir piemēroti viļni sērfošanai. vjetkongieši mirst, sūda būdas sprāgst un pāris helikopterus notriec. iznīcinātāji nomet uz piekrastes džungļiem degmaisījumu - sūdi, uguns un dūmi pa gaisu, fonā 2 kilgora vīri jau sērfo, bet pats pulkvedis vēl gaida kad viņam atnesīs dēli.

-do you smell that?
-what?
-napalm, son. nothing in the world smells like that. i love the smell of napalm in the morning. you know, one time we had a hill bombed for 12 hours. when it was all over, i walked up. We didnt find one of them, not one stinking dink body. But the smell - you know, that gasoline smell. The whole hill smelled like... victory.

napalma uguns aprij visu skābekli un nomaina vēja virzienu izbojājot vēju sērfošanai. filmas varoņi izmanto iespēju notīties un, kilgoram bļaujot no mugurpuses pagaidīt 20 minūtes, nopizģī viņa dēli, un aizlaižas


bļe, tai filmā var rakt un rakt un tāpat neizrakt visu viņas dziļo jēgu

tās dzīvnieku sos radio reklāmas ir tik seksīgas - ja palaiž garām faktu, ka domāti kaķi un suņi, tad paliek meitenītes, kas uzspēlēti skumjā balstiņā saka "man nav kur palikt, paņem mani pie sevis" tā ka tev uztaisa stieni

bet nekas, es ticu, ka tas viņiem tā nejauši, ne tā kā šai reklāmai

piedalījos bēru ceremonijā un izdomāju, ka tikt apraktam zemē ar šobrīdējām rietumu pasaules ceremonijām nekam neder.

ja es būtu spējīgs fiksēt, ka es taisos flatlainoties, es palūgtu, lai ceremonijā, kurā no manis tiks vaļā nebūtu ne mācītāja (garlaicīgi un dumji), ne supersērīgas vijoļu mūzikas (taisa noskaņojumu, bet sanāk overkill). Un ja jau tiekam vaļā no tādām lietām tad nahuj arī apglabāšanu zemē - ja rok metru dziļā kapā, tad pēc tam, kad tu esi sadalījies, tavas molekulas neturpina cirkulēt dabā, bet vienkārši paliek tai sūda zemē, kas manuprāt sūkā. Kremēšanā jau ir ieslēgts vairāk awesome. Vikingu stila bēres vispār spārda dirsu - tapt sadedzinātam kuģī (mūsdienās varētu pāriet no dedzināšanas uz spridzināšanu un kuģi aizvietot ar tramvaju), bet kremēšana arī ir padumja, jo viss labums sabojājās un cilvēka miesa sadegot pārveidojās visādos nekam nederīgos savienojumos.

Ja ejam pa racionālu ceļu, tad man liekas superīga metode, kas paredz līķa sasaldēšanu līdz brutāliem mīnusiem, sakratīšanu (tā ka sabirst aukstos putekļos) un apglabāšanu kartona kastē 20 cm dziļumā vai izkratīšanu kkādā nelaiķim piedūrīgā vietā (te var piemest klāt kkādas vecās tradīcijas starp citu - mācītājs, kapakmenis utt... vienīgi ar zārks nav jānes 8 purniem vai jāved ar melnu mersedesu)

Bet ja racionalitāti atstājam sēdēt mašīnā un paši laižamies ārprāta atrakcijās, tad, ja man būtu jāizvēlas kā kruti tikt apglabātam, tad es izplānotu tā:

* paņem līķi un pārklāj ar kkādu ātri sacietējošu, pret augstām temperatūrām izturīgu polimēru vai plastmasu
* iekausē sacietējušo, ugunsdrošo līķi kkādā tēraudā vai dzelzī (ja iespējams, piemest klāt titānu. vai oglekļa nanocaurules. vai urānu. vai volframu. vai alu. jebkurš un visi no šiem der.)
* kamēr dzelzs cietē, tam piedod vieglu formu - tā lai tas joprojām izskatās pēc sakusuša dzelzs kluča, bet tomēr var atšķir kkādas awesome formas - ērgli, kas spļauj uguni, lauvu, kas šauj ar ložmetēju, šaolinas mūkus, kas sit arābus (tāpēc, ka es tā teicu) vai kko tml.
* iekrauj visu padarīšanu lidmašīnā (virsskaņas or no deal - ja var tad scramjet, bet to vēl vajag atklāt...)
* uzved ļoti lielā augstumā, gandrīz vai zemā orbītā, virs japānas
* aplej ar napalmu, kura sastāvā ir arsēns vai varš, lai būtu zila liesma (man ir tikai pamata saprašana par šāda veida ķīmiju, es nezinu vai tas strādā) un aizdedzina
* no zemas orbītas nomest degošo kluci uz hirosimas
* priecājās
* kad putekļi ir pašķīrušies, ievērtē atstāto krāteri un to, kā zārks, kas izgatavots no tīra mātesdrāzēj-krutuma ar beigtu čali serdē, ir piezemējies uz hello kitty fabrikas un nojaucis 3 kvartālus
* neaiztikt (nest ziedojumus bārbekjū mērces veidā un uzturēt mūžīgo uguni šņabja lāpā 5 m attālumā drīkst)

es zinu, ka daži plāna punkti var nenostrādāt - hirosimā varbūt nemaz nav hello kitty farbikas, napalms varbūt nemaz nedeg ar zilu liesmu ja tam pievieno arsēnu, polimērs varbūt var aizturēt siltumu, bet nevar uzturēt formu, dzelzs sakausējums var neizturēt triecienu un līķis var izkrist arā (lai gan pēdējais trūkums piemīt arī mūsdienu zārkiem, neviens kkā nesteidzās tāpēc pārstāt apbedīšanu), bet man tas neliekas nekāds baigais šķērslis

fuck yeah, apollo man glauda pa spalvai:

"Ja viņš no papīra sāk veidot dažādas figūriņas, gultā viņš droši vien būs izdomas bagāts."

"Bruneti gultā cenšas būt līderi, labprāt eksperimentē un ir ar bagātu fantāziju."

zinātne uzskata mani par labu gultā. man gan nav gadījies gulēt ar zinātni, tā, ka no personīgās pieredzes viņa to nevarētu teikt, bet nākamajā ballītē būšu vērīgs, ja viņa mani čekos un izskatīsies cērtama moš kko varēs sabīdīt. (vizualzējiet seksu ar zinātni, lūdzu, es uzstāju... nekas, es pagaidīšu... Nu? Ja pazuda ēstgriba tad mans darbs ir paveikts, tava anoreksija man kkad pēc tam samaksās)

pilnais raskts šite
http://www.apollo.lv/portal/sieviete/articles/187864

ja man būtu 20 santīmi par katru reizi kad tā notiktu...

...man būtu kkur zem lata