Haļavas Dieva Virtuālais Templis - mazliet pirms svētkiem

Man besī milzīgas (nevis lielas, bet milzīgas) un pūkainas ziemas cepures, kas liek regulāram pižikam izskatīties pēc alus korķa. man riebjas fakts, ka tie sūdi skaitās stilīgi - tā cepure ir pārāk liela, vēl mazliet un tā vai nu atdzīvosies vai arī tu sasniegsi lēdiju gagu nesakarīgo galvassegu skalā. man besī krāsainas un/vai mirgojošas ziemassvētku lampiņas un cilvēki, kas tādas karina. mani kaitina drausmīgi.
vēl man ir apnicis domāt ziemassvētku dāvanas - cik gadus pēc kārtas var izdomāt orģinālas dāvanas? vitamnīni, ziepes kkādā vēl nedāvinātā formā, fotoalbumi, kkas ēdams, drēbes, grāmatas, cigāri. es nedomāju ka kaut kādā brīdī man parādīsies spēja dirst naudu, tā ka es varēšu apdāvināt cilvēkus ar nelieliem biznesa uzņēmumiem un vidēja izmēra jahtām - agri vai vēlu viss, kas ir manā rocībā, būs kkādā formā uzdāvināts. un ko tad? pat ja pēkšni radīsies ģeniāla ideja, tad tu tikai radīsi sev lielākas problēmas dāvanas meklēšanā nākamgad. sūds.

bet man patīk ziemassvētki, tur nav nekādu problēmu kopumā - kamēr mani nedzen uz baznīcu un neliek velt bluķi (bet ja jau, tad labāk velt bluķi - pagānu ziemas saulgrieži tomēr ir vairāk svinami un tuvāki, nekā 2000 gadu sena hipija piedzimšana) viss ir ok. piparkūkas uzcept un pamēģināt sasaiņot kko (mainās ģeometriskā forma, kas estētiski jāsapako, bet citādi nav jāmēģina savi pārsist katru gadu). tāpat palīdz tādi cilvēki, kas spēj uzšmorēt šitā:

tas ir rūdofs - vienk sweet, vai ne?