statistika
« previous entry | next entry »
Apr. 19., 2012 | 12:41 am
tev netīkamu statistiku var labot trīs veidos:
a) būt tam kas statistiku rēķina un muhļīt viņu, problēmu loģiski tas nerisina
b) būt tam kas statistiku interpretē un interpretēt tā lai nezinātājs redz situāciju tavu interešu labā. kaitniecība, bet to vienā vai otrā veidā to dara visi
c) būt tam, kas statistiku veido - būt tam ko skaita, būt tam kas veido situāciju par kuru statistiku vāc.
man "derdzās" kad es pamanu ka ir speciāli darīta otrā lieta, jo es saprotu, ka ir iespēja, ka citreiz es to neesmu pamanījis un ka ir vesels bars simpletonu kas to vispār nemana.
bet morāle stāstam kurš man nesanāca ir šāda: ja tev gribās lai pilsētā vairāk cilvēku pārvietotos ar riteni esi tas kurš brauc ar riteni, ja tev nepatīk, ka valsts ekonomika nerada gana lielu pievienoto vērtību izvēlies strādāt krēslu fabrikā nevis telefonžīdisma (vai jūs nevēlētos abonēt sieviešu žurnālu "[sievietes vārds jūnijā]" vai žurnālu masturbācijas entuziastiem ar nelieliem krāniņiem "pincete"? mums akcijas šobrīd ir...) kantorī. bet diemžēl ir liela masa ar muļļām kas izvēlas tā vietā lai censtos darīt kaut ko lietas labā nodirš valdību, nodirš sistēmu (jo nodarbinātības dienesta ierēdnis bijis nelaipns pret viņu - ko tad tu gaidīji, viņš strādā ar bezdarbniekiem, ka viņš būs maija saulīte?), nodirš ekonomiku, izstāsta anekdoti par lidostas gaismas izslēgšanu un notinās uz ārzemēm kur atrod mazkvalificētu darbu un laiž luni. viņa acīs - problem solved. cilvēka nespēja paskatīties uz lietām no malas, kaut kāds dīvains pieradums un paštaisns uzskats ka viņš viens ir pasaules stāsta varonis, pret kuru visi ir sazvērējušies jo redz planētas nedanco viņam kā gribētos. tāpēc priecājās par kaimiņu kurš carpool'o vai brauc ar riteni, bet pašam - nē, viņam neērti, viņš labprātāk maksā latu litrā, sēž stundu sastrēgumā kondicionētā mašīnā, vizinot līdzi vairākas tonnas dzelzs, čupu plastmasas un 4arpus krēslus, kuru noliks pie sava biroja lai vakarā izpildītu to pašu ceļu atpakaļ. vai viņš sev "vai tas ko es daru ir tā vērts?" ir pajautājis?
a) būt tam kas statistiku rēķina un muhļīt viņu, problēmu loģiski tas nerisina
b) būt tam kas statistiku interpretē un interpretēt tā lai nezinātājs redz situāciju tavu interešu labā. kaitniecība, bet to vienā vai otrā veidā to dara visi
c) būt tam, kas statistiku veido - būt tam ko skaita, būt tam kas veido situāciju par kuru statistiku vāc.
man "derdzās" kad es pamanu ka ir speciāli darīta otrā lieta, jo es saprotu, ka ir iespēja, ka citreiz es to neesmu pamanījis un ka ir vesels bars simpletonu kas to vispār nemana.
bet morāle stāstam kurš man nesanāca ir šāda: ja tev gribās lai pilsētā vairāk cilvēku pārvietotos ar riteni esi tas kurš brauc ar riteni, ja tev nepatīk, ka valsts ekonomika nerada gana lielu pievienoto vērtību izvēlies strādāt krēslu fabrikā nevis telefonžīdisma (vai jūs nevēlētos abonēt sieviešu žurnālu "[sievietes vārds jūnijā]" vai žurnālu masturbācijas entuziastiem ar nelieliem krāniņiem "pincete"? mums akcijas šobrīd ir...) kantorī. bet diemžēl ir liela masa ar muļļām kas izvēlas tā vietā lai censtos darīt kaut ko lietas labā nodirš valdību, nodirš sistēmu (jo nodarbinātības dienesta ierēdnis bijis nelaipns pret viņu - ko tad tu gaidīji, viņš strādā ar bezdarbniekiem, ka viņš būs maija saulīte?), nodirš ekonomiku, izstāsta anekdoti par lidostas gaismas izslēgšanu un notinās uz ārzemēm kur atrod mazkvalificētu darbu un laiž luni. viņa acīs - problem solved. cilvēka nespēja paskatīties uz lietām no malas, kaut kāds dīvains pieradums un paštaisns uzskats ka viņš viens ir pasaules stāsta varonis, pret kuru visi ir sazvērējušies jo redz planētas nedanco viņam kā gribētos. tāpēc priecājās par kaimiņu kurš carpool'o vai brauc ar riteni, bet pašam - nē, viņam neērti, viņš labprātāk maksā latu litrā, sēž stundu sastrēgumā kondicionētā mašīnā, vizinot līdzi vairākas tonnas dzelzs, čupu plastmasas un 4arpus krēslus, kuru noliks pie sava biroja lai vakarā izpildītu to pašu ceļu atpakaļ. vai viņš sev "vai tas ko es daru ir tā vērts?" ir pajautājis?
(bez virsraksta)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
watt
date: Apr. 19., 2012 - 09:21 am
paskatīt
cik viegli gan valoda spēj cilvēkam nojaukt galvu. "bezdarbnieks" ir birka, diagnoze, slēdziens bez ceļa atpakaļ. ar tādu terminoloģiju sūdos neiebraukt būtu liels brīnums.
dot pretī | Diskusija
(bez virsraksta)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
lielpontifs
date: Apr. 19., 2012 - 09:57 am
paskatīt
esmu aprunājies ar cilvēku kuram ir darbs ikdienā ar šiem cilvēkiem, arī viņš lietoja bezdarbnieka terminu un nebūt ne labā kontekstā.
ne jau vārds ir slikts, bet tas zemtekst ko mēs paši piekabinām klāt. cenšoties izvairīties no šādiem zemtekstiem rietumos parādās visādi "handicapable" vārda "handicapped" vietā - vārds nozīmē tieši to pašu, bet izklausās labāk. t.i. līdz brīdim kad iepriekšējā termina "bagāža" pielīp jaunajam un tad jāmeklē atkal jauns termins (uzskatei: http://www.newspeakdictionary.com/n
protams, "bezdarbnieks" ir diagnoze, kas arī ir iemesls kāpēc daudzi oficiāli sevi nereģistrē kā bez darba esošu. var jau saprast - strādāt gribošam un kvalificētam cilvēkam negribās būt vienā sociālajā grupā ar cilvēkiem kuri labāk saņem babalstā 50 un žēlojās nekā strādā visu mēnesi un saņem minimālo. kā skolas sporta stundā krosu skienot - nevienam negribās atpalikt/skriet kopā ar klases tusni, cilvēki padomās ka tu esi tikpat nespējīgs kā viņš
dot pretī | Iepriekšējais