statistika
Apr. 19., 2012 | 12:41 am
No:: lielpontifs
tev netīkamu statistiku var labot trīs veidos:
a) būt tam kas statistiku rēķina un muhļīt viņu, problēmu loģiski tas nerisina
b) būt tam kas statistiku interpretē un interpretēt tā lai nezinātājs redz situāciju tavu interešu labā. kaitniecība, bet to vienā vai otrā veidā to dara visi
c) būt tam, kas statistiku veido - būt tam ko skaita, būt tam kas veido situāciju par kuru statistiku vāc.
man "derdzās" kad es pamanu ka ir speciāli darīta otrā lieta, jo es saprotu, ka ir iespēja, ka citreiz es to neesmu pamanījis un ka ir vesels bars simpletonu kas to vispār nemana.
bet morāle stāstam kurš man nesanāca ir šāda: ja tev gribās lai pilsētā vairāk cilvēku pārvietotos ar riteni esi tas kurš brauc ar riteni, ja tev nepatīk, ka valsts ekonomika nerada gana lielu pievienoto vērtību izvēlies strādāt krēslu fabrikā nevis telefonžīdisma (vai jūs nevēlētos abonēt sieviešu žurnālu "[sievietes vārds jūnijā]" vai žurnālu masturbācijas entuziastiem ar nelieliem krāniņiem "pincete"? mums akcijas šobrīd ir...) kantorī. bet diemžēl ir liela masa ar muļļām kas izvēlas tā vietā lai censtos darīt kaut ko lietas labā nodirš valdību, nodirš sistēmu (jo nodarbinātības dienesta ierēdnis bijis nelaipns pret viņu - ko tad tu gaidīji, viņš strādā ar bezdarbniekiem, ka viņš būs maija saulīte?), nodirš ekonomiku, izstāsta anekdoti par lidostas gaismas izslēgšanu un notinās uz ārzemēm kur atrod mazkvalificētu darbu un laiž luni. viņa acīs - problem solved. cilvēka nespēja paskatīties uz lietām no malas, kaut kāds dīvains pieradums un paštaisns uzskats ka viņš viens ir pasaules stāsta varonis, pret kuru visi ir sazvērējušies jo redz planētas nedanco viņam kā gribētos. tāpēc priecājās par kaimiņu kurš carpool'o vai brauc ar riteni, bet pašam - nē, viņam neērti, viņš labprātāk maksā latu litrā, sēž stundu sastrēgumā kondicionētā mašīnā, vizinot līdzi vairākas tonnas dzelzs, čupu plastmasas un 4arpus krēslus, kuru noliks pie sava biroja lai vakarā izpildītu to pašu ceļu atpakaļ. vai viņš sev "vai tas ko es daru ir tā vērts?" ir pajautājis?
a) būt tam kas statistiku rēķina un muhļīt viņu, problēmu loģiski tas nerisina
b) būt tam kas statistiku interpretē un interpretēt tā lai nezinātājs redz situāciju tavu interešu labā. kaitniecība, bet to vienā vai otrā veidā to dara visi
c) būt tam, kas statistiku veido - būt tam ko skaita, būt tam kas veido situāciju par kuru statistiku vāc.
man "derdzās" kad es pamanu ka ir speciāli darīta otrā lieta, jo es saprotu, ka ir iespēja, ka citreiz es to neesmu pamanījis un ka ir vesels bars simpletonu kas to vispār nemana.
bet morāle stāstam kurš man nesanāca ir šāda: ja tev gribās lai pilsētā vairāk cilvēku pārvietotos ar riteni esi tas kurš brauc ar riteni, ja tev nepatīk, ka valsts ekonomika nerada gana lielu pievienoto vērtību izvēlies strādāt krēslu fabrikā nevis telefonžīdisma (vai jūs nevēlētos abonēt sieviešu žurnālu "[sievietes vārds jūnijā]" vai žurnālu masturbācijas entuziastiem ar nelieliem krāniņiem "pincete"? mums akcijas šobrīd ir...) kantorī. bet diemžēl ir liela masa ar muļļām kas izvēlas tā vietā lai censtos darīt kaut ko lietas labā nodirš valdību, nodirš sistēmu (jo nodarbinātības dienesta ierēdnis bijis nelaipns pret viņu - ko tad tu gaidīji, viņš strādā ar bezdarbniekiem, ka viņš būs maija saulīte?), nodirš ekonomiku, izstāsta anekdoti par lidostas gaismas izslēgšanu un notinās uz ārzemēm kur atrod mazkvalificētu darbu un laiž luni. viņa acīs - problem solved. cilvēka nespēja paskatīties uz lietām no malas, kaut kāds dīvains pieradums un paštaisns uzskats ka viņš viens ir pasaules stāsta varonis, pret kuru visi ir sazvērējušies jo redz planētas nedanco viņam kā gribētos. tāpēc priecājās par kaimiņu kurš carpool'o vai brauc ar riteni, bet pašam - nē, viņam neērti, viņš labprātāk maksā latu litrā, sēž stundu sastrēgumā kondicionētā mašīnā, vizinot līdzi vairākas tonnas dzelzs, čupu plastmasas un 4arpus krēslus, kuru noliks pie sava biroja lai vakarā izpildītu to pašu ceļu atpakaļ. vai viņš sev "vai tas ko es daru ir tā vērts?" ir pajautājis?