Velns... Es "te" arī vēl esmu? Okai. Kad meklē vietu, kur sevi iztirzāt, tādu arī atrod. Tā esmu novērojusi.
Draugos būtu stulbi, jo pirmkārt, ir notikumu detaļas, kas visiem nav jāzina, bet bez tās detaļas īsti vairs nav jēgas stāstīt, piemēram, kā toreiz aizbrauca jumts, kad tieši atmetu pīpēšanu. Pusbleķenei nav jāzina, ka es kārtīgi vilku iekšā, bet nepieminot atmešanu, stāsts arī apdziest. Papīra formāts šopiektdien arī pazudīs, jo pareizi jau tā Zībarte saka - met tik visu ārā, neesi tu liels rakstnieks un arī ja esi - met tik visu ārā.
Tā, es gribēju ierakstīt dinčenē pāris pieturzīmes anketas veidā. Viens ir tas, ka tā informācija mainās un ir nomainījusies, otrs, ka es ar to lepojos, trešais - tā var tipa nejauši pievilināt sev līdzīgi domājošos. Bet tas man daļēji nepatīk, jo ja es ieraudzītu kādam, piemēram, profilā to, ko nupat taisos rakstīt, es padomātu ka viņš plātās ar savu pavadīto laiku pie kādas konkrētas grāmatas vai filmas, vai vēl nezin kādā sporta veidā. Otra lieta ir, ka tikai stulbeņi tā padomā (mani, tātad ieskaitot).
Un vēl man ir aizdomas, ka es šito tikko uzrakstīju, tā vietā lai uzreiz bez paskaidrojumiem tā arī ierakstītu, ko gribēju, jo kāds pazīstamais vienalga šito izlasīs. Bļe.

Mīļākā grāmata: Ž.P.S. - Nelabums
Mīļākā filma: Philosopher escaped
Mīļākais filozofs: A.M.Pjatigorskis
Mīļākā dziesma: Telepopmusik - Breathe
Mīļākais aktieris: Kevins Speisijs
Mīļākā mašīna: AUDI quattro concept
Mīļākais sporta veids: Sērfošana (aug./sept. redzēsim)
Mīļākie cilvēki: Artis, Līdža, mamma
Mīļākā spēle: Alias
Mīļākais alkohols: šņabis, uzdzeramais: kola, ar ko uzlāpīties (nav vēl sanācis, tiešām, nav izdevies): kefīrs, kola
Mīļākais scenārijs: Es pensijā viena dzīvojot laukos, vazāšos apkārt, lasīšu, blogošu pa žizņ un pīpēšu. Zāli tā mazāk, bet prosta cigītes. Un nesatikšu nevienu, vairāk par vienu reizi, kurš man BESĪ!!! Sabīne un Endija - ejat dirst!

Damn, it feels GOOD!