Tagad laikam var saakt plaanot daavanas, ko gribu uz dzimshanas dienu.

Atspeeleejos koleegjim par pagaajushaas nedeeljas jokiem. Koysor ir Zipcar klients un sestdien nedaudz noskraapeeja noiireetaas mashiinas saanu, tad aizsmeereeja, noparkoja tumshaa stuuri un cereeja, ka vinjam neuzliks sodu un neviens nepamaniis. Neviens arii nepamaniija, bet shodien uz veikalu atnaaca dzheki pirkt kaartridzhus printerim, gjeerbti Zipcar uniformaas. Es sasmaidiijos un pasaucu Koysor, sakot, ka dzheki pie vinja atnaakushi. un tie man piespeeleeja! pirmais, ko vinjam teica: "hi, there was a problem with your recent booking." Koysor traki paarbijaas, bet es saaku kjikjinaat un dzheki teica, ka tikai joko. Rezultaataa veel posoliijam vinjam veel extra credit. iisaak sakot, mees ar Koysor veel kaadu stundu par to smeejaamies. hehe.

Taa mees te izklaideejamies.

Šovakar gatavoju Nigella Lawson Pollo Alla Cacciatora. Garšīgi, bet pagaidām Rapid Ragū ir pirmajā vietā.

Toms shodien iegaadaajaas 9 jaunas glezninjas.

Bet es pirms pieciem gadiem rakstīju tā:

"Plauktā rūpīgi saliktas noputējušas, jau veselu mūžību neslaucītas fotogrāfijas rāmīšos. Turpat blakus noklāta siena ar melnbaltajiem attēliem - tikai vakar pabeigts radošais uzplaukums. Uz ziņojumu dēļa sakabinātas pa rokai gadījušās bildes - starp noteikumiem un Annas Gedes kalendāru. Tur, kur parasti stāv TV. krājas vēl viena atmiņu čupiņa.

Tik mazs ir šis cilvēks, kas atkārtojas gandrīz visās fotogrāfijās. Viņš visur ir bijis, visu redzējis, tik daudz izjutis un pēkšņi sarāvies. Bijība pret pieredzi spiež un noniecina. "Tev vēl visa dzīve priekšā!" bet cilvēks netic. Viņš ir nobijies, ka visas fotogrāfijās redzētās vietas mainīsies, ka mainīsies arī viņa domas.

9. klases izlaidums - kopā ar iedvesmotāju un patiesas draudzības apliecinājumu. Fragments no garas, bērnišķīgas mīlestības. Okeāns, kalni, jūra, pilis un tilti. Emocionālie ceļojumi - gan savi, gan sveši - un krāsainās bildes ar balto maliņu. Kas būs pēc tam?

Es nezinu, kādas ir bailes no nākotnes. Neesmu vēl tās aptvērusi. Vēl neesmu tam gatava."

Bet 2003. gada martā es rakstīju tā:

"Miegs mans glābiņš. Caur šķietamo, patieso, zem segas un siltumā, tālu sapņos un piepildījumā, kur īstenojas kaislīga vēlme... Bet viena es jutos laimīgāka. Es nesaprotu, kāpēc, bet vienatnē es sevi vairāk mīlu. Man nav nepieciešami tie susļuki. Gribu būt viena. Viena mīlēt. Sevi. Cilvēkam jāspēj būt laimīgam vienatnē. Ja vienatne ir vienīgais veids, kā būt laimīgam? Uz kuru pusi griezīsies viļciņš, ar kuru sānu tas apstāsies? Apaļš, bez stūriem."

2003. gada 6. marts

"run, baby, run fast as you can

bērni eirovizijā. kur bērni fabrikā? būt saspiestam ar miesas radinieku. ceļot zem dvēseles spārniem. par paziņu loku neatbildēt. liet zupu šķīvī. pagaršot ķīseli. Run, baby, run, fast as you can. rozā. šodien. rīt? un tomēr es neesmu nekas. vismaz nebūšu līdz 23. aprīlim. es tik ļoti gribu būt! vai pēc 23. aprīļa es būšu? viena aizskarta stīga nenozīmē pasaules slavu. bet stīga nav viena. ģitāru nespēlē uz vienas stīgas. es ceru. klusi. ļoti klusi. asaroju cerībā. mīlu tikai sevi. draugs dzejnieks. apbērs mani ar vārdiem. saldiem? gribu! baidos. konkurence. nepatīk konkurence. nepatīk kritiķi. ar ko gan es esmu sliktāka par pārējiem? (kāpēc mēs visu laiku sacenšamies savā starpā?) atriebībā līst sviedri, ne asinis. šūpoles nepārstās rūsā čīkstēt."

To sevi es neatceros.