Mani dzer milzu malkiem. Nav iespējams pretoties pastāvošajai kārtībai. Esmu viena kā sarkanais sienas pulkstenis. "Ej ellē!" gribās spiegt, bet spēju tikai ievilkt elpu un uzvilkt augstpapēžu zābakus. Salauzu slēģi. Sirds kļuvusi par caurstaigājamu telpu, kur vieni nāk un citi iet. Ja šādi turpināšu, aizrīšos pati ar sevi.